man ir traka, traka dzīve. esmu mīlējis, nīdis, baidījies, daudz, daudz baidījies. kopš iznācu no psihenes un atsāku lietot olanzapīnu, lai atkal kaut ko nesastrādātu, paradoksālā kārtā trauksme ir atgriezusies. varbūt tas ir labi, jo raustīšanās ierobežo uzvedību. varbūt tā ir labāk, jo psihenē man galīgi nepatīk. domāšana arī atgriezusies kaut cik normāla bara lopiņa gultnē - vairs nepieredzu ārpuslaika (Auriela) klātbūtni tik tiešos veidos. kanāli kā brūces aizvērušies. dzejoļi arī atnāk retāk.

naudas ir tikai tik cik pensija. maukoju sevi govij vairāk kā vajadzētu. ēdu ceptus kartupeļus un ļoti priecājos par viņas dāvaniņām - tad sanāk uzkost ko garšīgāku.