man, piemēram, vispār netraucē surveilance trap, pat otrādi - lai izsalkušie vēro, jo tiem pašiem vairs nav dzīves īstenības, tāpēc tie to parazitē no dzīvajiem. pat mūsdienu dzeja ir tukša, mirusi. man visvairāk gribas notīties no šīs planētas, matricas, bet pagaidām man jāturpina ražot jušanas enerģiju. un nav nemaz tik drūmi tas, jo tā es varu kaut ko dot pasaulei labu.