eizhens' Journal

man reāli apnicis. kad, beidzot, eižens bergs pa īstam neeksistēs, nevis tikai uz papīra? kur ir mana nirvāna?

gadās visādi dīvainie cilvēki, kuri sapņos redz kaut ko no Dieva un tad to pieraksta. un tie apraksti arī ir tādi sapņaini - pieredzamās pasaules simbolos, metaforās apraksta to, kas ir ārpus realitātes, to, kā nemaz nav, bet ļoti, ļoti ir. mēs Viņu sapņojam un par Viņu tā arī runājam. un ļoti īsti ir tas, ka Viņš sapņo mūs, arī to, kā mēs sapņojam Viņu.

bet taču lai viņi baidās. un man īpaši nesāp tavas kaimiņu ciešanas, govs. es esmu Dieva maniaks un vienkārši ietusēju uz sātana planētas. pofig, let's have some fun un viss.

smieklīgi ir arī tas, ka es pats esmu kļuvis par tabu. arī par apokalipsi, monoteismiem runāt ir tabu, jo daudziem nelabi paliek, ieraugot eiženu un uzreiz psihei jāizdzēš apziņa, ka ir Dievs, ir elle. sanāk - es esmu kļuvis tik vardarbīgs, ka tikai staigājot apkārt, esot redzams cilvēkiem, es veicu emocionālo vardarbību - vispār neko nedarot.

interesanti ar tām kovid vakcīnām. tagad tie vairs nav zīdītāji, tagad tie ir daļēji moluski, daļēji citi dzīvnieki un pats interesantākais - viņi ir arī daļēji kovid vīruss, jo viņu un viņu pēcnācēju dns satur kovid vīrusa rns fragmentu. jūs esat vīruss!

man, piemēram, vispār netraucē surveilance trap, pat otrādi - lai izsalkušie vēro, jo tiem pašiem vairs nav dzīves īstenības, tāpēc tie to parazitē no dzīvajiem. pat mūsdienu dzeja ir tukša, mirusi. man visvairāk gribas notīties no šīs planētas, matricas, bet pagaidām man jāturpina ražot jušanas enerģiju. un nav nemaz tik drūmi tas, jo tā es varu kaut ko dot pasaulei labu.

eu, jā, govs, uztaisam rautu tādu riktīgi traku!

vnk visus cibas trakos savācam uz vinu vakaru ar daudz alkoholu un vieglajām narkotikām!

nē, varētu nodemonstrēt trakumu tā, lai neviens netraucē man ar tumbām klausīties.

tipa kaut kādu kaķa mūmiju pie vārtiem pieķēdēt ar milzīgiem āķiem un implantētu raspberry pi un nelielu tumbiņu, kas ņaud un dzejoļus skaiata radnom brīžos.

nu gotiņ, tu duma - ja tu esi melnajā sarakstā, tad tu arī tur paliksi. pēc šitik debīla izgājien - ieperināt eiženu... tava reputācija ir neatgriezeniski sapista.

bet kur lai svaigu kaķi dabū?

vēl riktīgi stulbi ir tas, ka ir visādi forši bāri rīgā, kur nav kameru un apsargu, tāpēc man palūdz vairs pie viņiem neiet, jo neviens negrib, ka to eiženu pie viņiem novāc.

bet šitā pazemot veselu melno magu tīklu. nu viņi tak visi ar lepnību slimo, bet tāds sīkais pidariņš šitā uzvedās... nu skaistu, vnk.

man ir izdevies radīt kaut kādu mākslu, kas iepriecina abas puses - tumšos izklaidē manas nedienas un gaišos izklaidē tas, kā es tumšajiem bāžu acīs pēdējās dienas. nebija speciāli.

labāk nē - melno ir daudz vairāk. we have to be smart about it!

un šī planēta, šī virtuālā realitāte, 11-dimensiju garīgās realitātes projekcija uz 4d, brūnajiem ir atvaļinājums, viņu paradīze, pirms tie atgriežās ellē. un gaišajiem tas ir smags darbs, mūsu elle. tumšie ir garīgi mīkstie, kā vieglās svara kategorijas boksā, gaišie ir tādi smagāki. viņi samizo mūs, mēs samizojam viņus. tad bišķīt visi atkopjamies un atkal. sportisti.

tā viena bija riktīgi traks eņģelis. visu cieņu viņas darbam.

es par tām dimensijām bišķīt miglaini, neprecīzi, vispārīgi runāju. no mana skatpunkta nav atšķirība starp 6, 11, 64 vai 64000.

https://www.youtube.com/watch?v=3wSd4iXrCw0

viņi filmē, kā ērgļi pišās. slimie!

aku,
I am coo-coo
a samurai
I jack off a lot
for funsies
fuck you, Aku!
I have a knife
and a strange sense of humor
and I don't like you
I am crazy enough to fuck you up
in strange ways
fuck you
aku

es ar visādiem psihologiem, cilvēkiem, esmu runājis un vēl neesmu saticis spēcīgāku psihologu par zālīti.

es gribu nozagt šo koku, bet nav spēka. viņš ir ļoti skaists un noteikti tuvā apkaime ir vēl daži desmiti līdzīgu, bet es nevaru viņu pacelt viens, tāpēc jāatstāj tepat. ja ļoti gribētos, varētu kaut kādus palīgus saorganizēt (teorētiski) un viņu nozagt, bet liels resursu patēriņš un nevienam tas nebūs vajadzīgs, pat man, lai arī cik ļoti gribās, ātri apniks. es pat zinu, ka viņu aizmirsīšu un arī satikšu citus tik pat skaistus, tāpēc nav jāzog.

nu, jā, govs, man arī ir līdzīgi - ja es ietu pa ielu un pretī nāktu teletūbijs, īsts, tāds pavisam balts un pūkains, es no bailēm apdirstos.

when in Rome, do as romans do!

ja tu attopies zooloģiskajā dārzā, uzvedies kā mērkaķis, jo savādāk viņi tevi apmētās ar savām kakām. tu neko šeit nevari mainīt - katra dzirksts ir savā ceļaposmā un tu apzinies, ka nav iespējams viņus stumt vai bremzēt - tā iedomāties būtu traki muļķīgi. nekādā veidā tu nevari mazināt savu diskomfortu, viņus steidzinot, un viņus bremzēt tev pat nevarētu ienākt prātā. tad ko... kāda, vispār, varētu būt tava ietekme uz savu diskomfortu - to, ka tu eksistē, pieredzi, jūti? tu zini, ka nekāda. tad kā menedzēt savu samsāru? nemenedžēt, jo tas tikai vairotu tavu nepatiku būt. lai mazinātu mocību, tev ir jādara nekas - jāatslābst, jāuztrenējas negribēt menedžēt savu nepatiku būt, bet tas ir garš ceļš, jo tu pieredzi programmu, kas tevi spiež gribēt neciest pat pavisam neaprakstāmos, nesaprotamos veidos.

viņš viņu reāli izvaro, riktīgi atņem sātanam. bet kā mums par to runāt slēpti? pret šitādu kretīnu, visticamāk, vislabākā taktika ir klusums. jo, savādāk, viņš vēl pavisam dīvaini mūs sagraizīs. izslēdzam!

eižens ir reversais vagans.

un ar to gaismas ceļu ir īpatnēji arī tā: tā nav proporcionāla pretestība, ja runā par pieaugšanu intensitātē laikā un efektivitāti. es nezinu, kura līknes forma tā ir, bet tas noteikti nav lineāra sakarība. jo vairāk tu cīnīsies mūsu pusē, jo straujāk pieaugs pretestība, es tikai nezinu asimptotiskā novērtējuma nosaukumu. tāpēc, mums visvairāk patīk vistrakākie gaišie maniaki.

varbūt, es nezinu, bet melnais zidrdziņš ir manās rokās nemanāmi.

mans virtuves nazis pieder tev, govs.

bēbīšie vispār nažus nedrīkst dot. tur tikai kaut kas pavisam dīvains var sanākt.

tur tikai pēc tam menti kasītu zodu un retoriski jautātu: wtf happened here? un neviens nemācētu paskaidrot.

automašīnas vēl būtu nosodāmas, bet ja nu uzrastos kritiskā tankistu masa? tur pat nosodīt to būtu... īsti neko nepateikt.

salūza kārtējā karote. govs arī mani vairs nemīl. vnk jāmirst nost un viss.

plot twist: vājākie mierā, frontē attopoties, mēdz būt tie varonīgākie, noderīgākie un otrādi.

tieši otrādi - tad var divreiz nolikt.

man pirmajā darbā kā jaunākajam programmētājam bija mentors vārdā Niklāvs. viņam bija diploms filosofijā, jo tolaik vēl nebija sakārtots tāds "datorzinātne" uzraksts uz diploma.

gaišais trakulis: man patīk tos tumšos čakarēt. nu tā skaisti, ievērojot karmiskos likumus viņus appist. nu vnk patīk.
tumšais trakulis: man riebjās tie gaišie pidarasi, man patīk viņus mocīt pēc iespējas intensīvāk un prasmīgāk, ievērojot karmiskos likumus. nu vnk patīk.
dzenbudists: tas viss ir diezgan bezsakarīgs sviests. tur vienu čakarē otrus, otri čakarē pirmos otrādāk. un man īstenībā biki patīk uz to skatīties. nu vnk kaut kāda filma taču ir jāskatās.
pirmie divi: nu, mēs tipa zinam, ka ir tādi nulles, bet mums viņi neinteresē, mēs viņus ignorējam.