eizhens' Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 25 friends' journal entries.

    [ << Previous 25 ]
    Friday, July 3rd, 2026
    govs
    12:28a
    man arī par sarežģītu.
    cuuuka 12:12a
    nē, tur iznāk trīsreiz bijusi pludmalē, bet tikai divas reizes peldējusies, tad nahuj pieminēt trešo reizi? mr riddle.
    cuuuka 12:07a
    laikam domāts trīs reizes braukusi kaut kur un katru reizi divas reizes kāpusi ūdenī, tātad trīsreiz divi ir sešas reizes laikam. cūka līdz seši vēl māk rēķināt, bet vairāk ne.
    Thursday, July 2nd, 2026
    cuuuka 11:45p
    cik ta tu reizes peldēji, divas vai trīs, jobtvai. man ir svarīgi to zināt, visu pierakstu sarkanā blociņā ar cūkām uz vāka.
    cuuuka 6:29p
    jelous?
    govs
    5:26p
    citus bomžus un glābējus rāda televizoros
    pretzel
    12:31p
    "Tu būtu tik skaista, ja notievētu," viņš teica.
    zivs
    11:14a
    It kā, kas tur tāds šajā laikmetā, kad ļoti daudz kas iespējams attālināti.
    Bet šis man šķiet jau pār strīpu. Dooh, cilvēki precās vienā dienā, ne katrs atsevišķā. Šādi formulēt ir iekļaujošs wokisms kaut kāds.



    Bet nu, daudz laimes, veči, anyway!
    Wednesday, July 1st, 2026
    punkts
    8:24p
    pireneju pussalā
    pussasalis sālsstabs stilba resnumā ar grieztām rievām
    kā tomāta sēkliņas
    es pret savu celi hraps salauzu mamuta kaulu
    tas tik bija pulveris, kas tur izbira, zili brīnumi
    pulveris bija mucveidīgs, tas spīdēja saulē un darīja savu lietu, pilnīgi pulverizētu
    vienu vienīgu reizi uzsmēķēju cigāru
    ar irbuļu lietu zem nojumes slēpos un slēpoju slēptās slēpes
    apslēptas izklaides, kad ārā līst nedrīkst
    bet es izlīdu vienās zeķēs un dabūju zeķu tanline
    tas ir bravūrīgi tā teikt, kopš dinozauru laikiem, bet zeķu tanline mani padara par tēlainu tēlu
    tālmešanas meistars es esmu, varu iesviest logā pusaizēstu pudeles trauku
    puse mārrutka, divas tējkarotes aso piparu un laima puslode
    puse odzes, divas mērkarotes aromātiskās kafijas
    trompetes skaņas un talmuda kserokopijas pavairotas, lai attīstītu poras uz pieres un uz pēdām dzīvo devītās adventes māsteri, kuriem ar plāksteri aizlīmēts virtuves logs, tie cīgās cīnās, špricējas un ar elkoņiem cīnās, stampeding editing and proceeding strutas ir tīrākais penicilīna pietātes enkodings vai pat brutāls kamieļu kamiešu kompīdings var arī asklēpisko sonoru palaist pa apvadu, ja viņa ir ieciklēta vai savādāk mitiģēta verbālā trose
    valis ar koronu m paku
    palaist vali palaistuve vaļa vulva vovulācija
    mimikratorisks baleta uzvedums ar balto sejas pūderi un tādiem kā kimono, bet baleta adresācijā
    sasiets pauniņā situacionisms suziņkijs viskija pleznu pūd p.ū.d. pārcilvēcisks ūdens dimensions ar akvalangu uz tu arvien atlētiskāks ar katru dienu racionālāks steigšus apēst steiku lielu resnu lāci un lāceņu medu verlibra logos lokos un pelnītos un nepelnītos voiceka skribentos rokturu līmlentēs vaikles laimes pūdētais cukurs stāv lampā uz goda piedzītā plūdoņa penzā un stargeitā nemaz ne vulnerabls stiegrains sienas pulkstenis ar laimes laimu ar ciparu surogātu it kā viens būtu iepūsts, bet pārlieku komplicēts, bet otra pulsācija ir tiešā pretrunā lieliskuma principam, ko apspriežam šodien, par to runājam un to cildinām kā mēli mums patīk pielikt pie zobiem, ja pa šo laiku nav izveidojušās permanentas, bet brīžiem nenoslēpjamas grimases mūsu sejas muskulatorā pašapziņa neļauj aptraipīt savu godu un pašcieņu, tā sliecas mums nodemonstrēt cik vīlušies esam izdalītajā setapā, kuram arī ir savas gradācijas līdz līmenim, kur pat tavi apzināti sasniegumi ir predeterminēti, bet protams vienmēr paliek tā karote ar kuru sevi baro vai ar dieva vai tēva, vai svētā gara roku un tikai padomā uz palodzes gulēdams, vai, iedams mājās, esi paņēmis visu nepieciešamo, lai atgriežoties varētu atkal pagriesties, lai nebūtu tā, ka pašam sev teiktais izrādītos tikai spogulijas algāmijas.
    punkts
    8:20p
    puritānija
    es pirms pusdienām
    biju satraucies
    biju licis grodā ogas
    tu biji licis grauzdiņus pogā?
    pakrovskā
    tieši biju solījis, ka darīšu paganeli
    tu raudāji, kad es tev teicu, ka tu būsi kanēlis
    trauki plīsa paši, es pat neturēju sevi rokās
    tu krietni pastrādāji, kad teici, ka neesi pelnījis atpūtu
    tu jau pats būtu vairāk solījis, ja es tev neproponētu
    tā jau saka, kad zirgi badās
    tā. siekalas nav no mizas tecējušas
    tās visdrīzāk ienākušas pa sānu durvīm un turējušas rokturi ciet
    pagaidi. tā, lūk. kas tur bija par satraukumu, pilnīgi iegāzās glāzē vesels lērums atreferētu centību. visas divas dienas bija lieliska sajūta, ja neskaita straumi strombergu.
    piecas dienas cietu klusu, sestā dienā lēju liesmu, septītajā uzvarēju
    tieši tas pats, kas ar mani atgadījās
    esi laipni aicināts kurlmēmo klubā
    bet ja padomā tas arī ir lietderīgi, bet to nākamreiz.
    miizhens 4:42p
    Gatavojos dzejas hlamam
    govs
    10:44a
    sveicam ulvi!
    cuuuka 9:17a
    pigs
    cuuuka 9:07a
    lēju alu kannā/ cepu desu pannā/ vai tur bija teflons/ nezinu bet man bija/ jaunais Aifons
    Juhans 21:31, 29. jūnijs 2026
    Piedeg mana panna/saskābst alus kannā/sapņos dirsā aifons/bieži rādās man
    Alens 0:11, 30. jūnijs 2026
    Dirsā man ir teflons, rokā jaunais aifons. Desu cepu vannā, mīžu piena kannā. Esmu Alens Delons nevis čangals Alfons.
    senial Rozalija 5:43, 30. jūnijs 2026
    Ne jau ta bija…cepu desu panna, leju alu kanna nevaru puisiti pielabinat- vejs paputa kleitinu, paradija kajinu nu varu puisiti pielabinat…sena latviesu galda joku dziesma.
    Tuesday, June 30th, 2026
    atlants
    5:42p
    Atlants ziņo, ka, neskatoties uz ilgstošo klusēšanu, viņu vēl nav skārusi plaši izplatītā smadzeņu puve.

    Atlants ar zināmu interesi novēro, ka interneta diskusijas pēdējos gados ir kļuvušas nevis mazāk informatīvas, bet strukturāli atšķirīgas. Agrāk cilvēki centās pārliecināt. Tagad cilvēki cenšas signalizēt piederību. Atšķirība ir būtiska. Pirmajā gadījumā argumenta mērķis ir mainīt sarunas biedra uzskatus. Otrajā – demonstrēt savai grupai, ka runātājs pieder "pareizajai" ciltij.

    Rezultātā argumenti kļūst arvien īsāki, bet pārliecība – arvien lielāka. Sarežģīts jautājums tiek reducēts līdz vienam sauklim, vienai etiķetei vai vienam ekrānuzņēmumam. Tas nav tāpēc, ka cilvēki būtu kļuvuši stulbāki. Atlants šādu secinājumu neizdarītu. Cilvēki vienkārši pielāgojas videi. Ja vide apbalvo ātrumu, emocionālu reakciju un piederības signalizēšanu, tad tieši šīs īpašības arī tiek kultivētas.

    Tas ir savā ziņā ironiski. Internets sākotnēji tika uztverts kā instruments, kas ļaus piekļūt bezprecedenta zināšanu apjomam. Tas arī notika. Taču vienlaikus tas radīja vidi, kurā zināšanas kļuva mazāk vērtīgas par pārliecības demonstrēšanu. Informācija kļuva praktiski bezmaksas. Uzmanība kļuva ārkārtīgi dārga. Un, tiklīdz uzmanība kļuva par galveno valūtu, diskusijas neizbēgami sāka pielāgoties uzmanības ekonomikai.

    Atlants pamana vēl vienu interesantu tendenci. Cilvēki arvien retāk raksta, lai kaut ko noskaidrotu. Viņi raksta, lai nekavējoties ieņemtu pozīciju. Šķiet, ka frāze "Atlants nezina" ir kļuvusi gandrīz par nepieņemamu formulējumu publiskā telpā. Taču tieši spēja pateikt "nezinu" ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem tam, lai vispār varētu kaut ko uzzināt.

    Nav nejaušība, ka zinātne balstās nevis pārliecībā, bet sistemātiskās šaubās. Labs pētnieks nav cilvēks, kurš vienmēr zina atbildi. Labs pētnieks ir cilvēks, kurš ļoti precīzi zina, ko viņš vēl nezina. Savukārt sociālie tīkli šo attieksmi sistemātiski soda. Nenoteiktība neizplatās. Pārliecība izplatās.

    Atlants arī ievēro, ka arvien biežāk tiek sajaukti divi pilnīgi atšķirīgi jēdzieni – viedoklis un identitāte. Ja viedoklis kļūst par identitātes sastāvdaļu, tad jebkura kritika automātiski tiek uztverta kā personisks uzbrukums. Tādēļ cilvēki vairs neaizstāv argumentus. Viņi aizstāv paši sevi. Šādā situācijā diskusija kļūst gandrīz neiespējama, jo kļūdas atzīšana tiek uztverta kā sociāls zaudējums.

    Tieši tādēļ Atlants joprojām uzskata, ka garas diskusijas ir vērtīgas. Ne tāpēc, ka garš teksts automātiski būtu gudrāks. Lielākā daļa garu tekstu ir vienkārši gari. Taču sarežģītus jautājumus reti var godīgi aplūkot divos teikumos. Ja problēmai ir desmit būtiski aspekti, tad intelektuāli godīga atbilde nevar sastāvēt no viena saukļa.

    Varbūt tas ir arī iemesls, kāpēc Sviesta Ciba joprojām Atlantam šķiet interesanta. Tā nav ideāla platforma. Tajā netrūkst dīvaiņu, troļļu un cilvēku, kuri acīmredzami vairāk bauda konfliktu nekā argumentāciju. Taču atšķirībā no daudzām citām vietām Ciba joprojām pieļauj tekstu. Nevis divdesmit sekunžu video, nevis algoritma atlasītu emociju, bet tekstu. Un teksts cilvēku piespiež domāt citādi. Rakstot garāku tekstu, kļūst daudz grūtāk noslēpt pretrunas savā argumentācijā.

    Atlants nepretendē uz absolūtu objektivitāti. Arī viņam ir savi aizspriedumi, simpātijas un antipātijas. Atšķirība ir tikai tajā, ka Atlants cenšas tās uztvert kā hipotēzes, nevis kā pašsaprotamas patiesības. Ja parādās pārliecinošāki argumenti, uzskatus var mainīt. Tas nav vājums. Tā ir normāla intelektuālās darbības sastāvdaļa.

    Atlants arī turpmāk plāno rakstīt garus tekstus. Ne tāpēc, ka algoritmi tos mīlētu. Drīzāk otrādi. Un ne tāpēc, ka visi tos izlasīs. Lielākā daļa neizlasīs. Taču vienmēr atradīsies daži cilvēki, kuriem vēl interesē nevis tas, kurā komandā runātājs spēlē, bet gan tas, vai viņa argumentācija iztur kritisku analīzi.

    Kamēr šādi cilvēki vēl eksistē, tikmēr arī diskusijām vēl ir jēga.
    zivs
    5:29p


    Gaidīju busu uz mājām, un pieturā vēroju šo namiņu Melnsila un Ernestīnes ielu krustojumā.

    Celts XX gadsimta sākumā, Rīgas kapu pārziņa famīlijai. Pret Melnsila ielu vērstā ēkas daļa kalpojusi kapu pārziņa nelielajam, bet ienesīgajam biznesam, pildot kapličas funkcijas.

    To var nojaust no attēlā redzamās sānu fasādes. Augstu izvietotie sānu logi, lai garām klīstošie skatieni netraucētu sērotājus, un starp tiem, tagad jau aizmūrētais parādes logs, kas, visticamāk, bijis dekorēts ar kādu aizsaules motīvu vitrāžu.

    Mūsdienās, šī ēkas daļa ir mainījusi savu profilu, tomēr kapu pārziņa pēdējā griba un nosacījums mantojumam bijis, lai telpas interjers tiktu saglabāts sākotnējais.
    Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tajā uz laiku tika atsākta aizgājēju izvadīšana, tomēr bez ciešiem sakariem kapu biznesā, arī kapličas bizness nīkuļoja, un jaunie īpašnieki ēkas kapličas daļu izīrēja dažādiem pasākumiem, arī skaļiem rautiem. Ir dzirdētas, bet neapstiprinātas baumas par pikantiem slēgtajiem pieaugušo vakariem, katra mēneša pēdējā sestdienā, bet zināms ir fakts, ka uz svētdienām telpa tikusi izīrēta un pielāgota Jehovas liecinieku rituālajām sanāksmēm.

    Tomēr, cilvēki tur apgrozās nereti, un pa retam kāds arī nomirst. Tad nu namiņš, šķiet, uz brīdi atgūst savu sākotnējo pašcieņu.

    Nu, tā es apmēram iedomājos, pamatīgi to nopētījis.
    eizhens 3:34p
    just do it!
    eizhens 3:29p
    eizhens 1:23p
    eugene, you have to realize
    the tesseract
    okay
    let's burn down some churches.
    eizhens 1:07p
    oh, Nelly,
    you strange, black giant
    embodiment of strength
    you brutalisk
    you painted pig
    your gun is so big
    I almost wish your holster was defective
    so I could reach
    the 7 heavenly angels
    but I'm not that crazy
    it's probably not loaded.
    eizhens 1:05p
    the one of "I am" is
    spreading its wings
    in this way I know
    the nature of samsara
    eizhens 1:02p
    my faith is nihilism. my Noirvana is complete annihilation of all that is. we all are "I want to be but I dislike it"
    cuuuka 12:06p
    vot sākās atkal
    Monday, June 29th, 2026
    govs
    3:32p
    tieši kadas problemas ir leitestu jājējam?
    eizhens 1:26p
    Fire for the hills pick up your feet and lets go
    Head for the hills pick up steel on your way
    And when you find a piece of them in your sight
    Fire at will don't you waste no time
    Another thought of the unaware
    Addiction in disguise
    With a drop of blood
    You will take them out for me
    Fire from the hills pick up speed and lets go
    Fire for real yeah shoot to kill with no aim
    Head for the hills yes eyes on the camp fire glow
    Creep up there like a white mink hiding in snow
    And out of the black a figure forms
    A soldier in the sky
    With a drop of love
    Trying to set you free
    Run for the hills pick up your feet and lets go
    We did our jobs pick up speed now lets move
    The trees cant grow without the sun in their eyes
    And we can't live if we're too afraid to die
    Hold on tight yes hold on tight you're too slow
    Fire at the breeze that blows these thoughts through our mind
    Hire only thieves to steal the thoughts from our heads
    [ << Previous 25 ]
About Sviesta Ciba