tas ir kā? tas ir dirsā smagi - tu atrodies uz svešas planētas, kur visapkārt ir ienaidnieks, kuram nav iespējams uzbrukt, un kurš nav spējīgs tev uzbrukt. tam ir traks niknums uz tevi, bet tam ir tiesības tev pieskarties tikai, ja tu ļaujies provokācijai. un tās provokācijas (mauka Viktorija no mentu pīzdām. jā, arī veči starp mentiem ir pīzdas, pie tam gļēvākas par vecenēm) ir pavisam trakas. piemēram, ar tiem nav iespējams sarunāties - tur iekšā nav kaut kāda prāta funkcija, kaut kas, ar ko būtu iespējams komunicēt. tie ir kā dzīvnieki, kas reaģē uz kairinājumiem, bet bez prāta, bez spējas domāt, dzirdēt, saprast. es nezinu, kā to pateikt... tur nav klausītāja, runātāja, tas ir tikai organisms. un tas ir ļoti, ļoti grūti, jo es viņus jūtu kā staigājošas lāpas, nenormāli skaļi kliedzošas dvēseles, kurām nav iespējams palīdzēt, jo pie ruļļiem ir kas cits.
Nu, iokaste arī izpildījās. Bijām viņa mājās, dzērām. Un viņš steidza skates darbu. Teica, pohuj, es sazīmēšu sūdu, pilnīgi random, un lai viņi iet ieskrities. Es arī dzēris, teicu "nedari tā". To stabili nepieņems, izmetīs tevi no LMA. Kaut kā normāli beidzās. Pabeidza pat maģistru
Es 2003 biju akadēmijas cerība. Es taisīju darbus, ka pat Kristapam Ģelzim aizrāvās elpa. Nākamajos gados strauji nolaidos. Pazaudēju vietu budžetā. Reiz, tādā palī, uz Guntas naudas vnk sapirku lētu stafu, un izliku kā izstādi. 3 spoguļi, pārklāti ar purple lupatu. Mans konteksts pasniedzējiem, knapi turoties kājās, bija. šis darbs ir par to "paskatieties uz sevi". Un grāmatu mākslā, vienkārši sametu grāmatas, kas ir manis veidotas, izdotas, uz grīdas LMA. sadedzinam! Pasniedzēji bija šokā. Tas vispār nav pieļaujams. atklāta ņirgāšanās.
Šie teksti ir klauvēšanās pie Goldie durvīm. Gleznot es vispār nemāku, un satriecoši kā tu glezno. Es nemāku gleznot vispār. Bet man ir grafika. Kādreiz bija. Varbūt tā nonākšu tuvāk Begemotam
es tobrīd biju dzēruma izmisumā. ir atkārtotā skate, un man vēl nav darba. es uz cinka veidoju ideālus ofortus. pirmajā pusgadā es uztaisīju oforta un akvatintes Bjorkas portretu. Pasniedzējs arī dievina Bjork, un teica "šī ir atkārota skate. tu nokavēji. es nevaru tev likt vairāk par 9. bet tas ir pāri visiem 10"
un aizmirsu, ko iesāku. Bjorka nebija dzērums, tas bija amfetamīns, bez alko.
alko bija kad bija j';askrāpē uz vara. es nopirku 4 200ml. un mocījos viens pa nakti LMA. zināms, ka studenti drīkstēja tur atrasties jebkurā pulkstenī. es vnk aizmigu uz katedras galda, piedzēries, pabeidzis darbu. es nezināju, ka pienācis rīts. sākās troksnis. pasniedzēji mani atrada guļam uz galda. bija tādā šokā. darbs bija mēsls. es neprotu skrāpēt uz vara. ielika 5, jo tāds panks. tikai par to 5.
Gemini piekrīt, un pateica "lidojošas žurkas". Tik precīzi. Tie, kas nepiedzīvo pusmetra attālumā, varbūt var domāt miera putni. Pizģec, nekāda miera. Sātaniski nekaunīgas Merilina Mensona acis. Ex-dinozauri, kuri cīnās par izdzīvošanu, pretīgākie radījumi. Viņi tev kāps uz galvas. Pilnīgi nav nekādu sajūtu. Kaķi, kuri skaitās auksti, ir tik nenormāli silti. Kate bija reāla plēsēja, bet sirsnība. Tikai pret mani, pārējos plēsa lupatās. Un sirds – Lauras kaķītis. Tik empātiski nav pat cilvēki.
Baloži ir aizpisušies. Par laimi, jo iedomājos, kā nodirš manu skapi, ko nevaru redzēt. Šorīt atklāti raidīju viņus prom, metot ar visādiem priekšmetiem, un biedēju. Viņi tā rūca. Tas bija iemesls, jo nespēju pagulēt no trokšņa. Es domāju "atpisieties". Es neciešu stulbus dzīvniekus.
tas bija uz amfetamīna 3. dienas. mana mamma bija sektā Prieka Vēstī. mēs atvedām viņu ar Guntu ar mūsu auto, vienkārši, lai viņai ērtāk uz viņas lūgšanu angāru. es gāju gar informācijas dēli. Sapulce notiks kabinetā 666. Es paskatījos vēlreiz. tā uzraksta tur vairs nebija. es jautāju Guntai "amfetamīns man rāda jau tādus gļukus?" Viņa skaidrā "es domāju, tas nebija gļuks"