es te palasu kibertelpā visādus tekstus - dzejoļus, recenzijas, paskatos intervijas, palasu blogus, paskatos panorāmu, sarunu šovus, paklausos blakus galdiņa aprunas utt. un arvien esmu izsalcis pēc kaut kādas īstenības, kaut kā jūtama nevis kaut kāda gandrīz aizmirstas jušanas atdarinājuma. un nav! un izskatās, ka citiem ir līdzīgi - visi izsalkuši pēc kaut kā dvēseliska, bet tā gandrīz nekur nav. pat saule kļuvusi kā auksta led gaisma, mūsu diodes atdarinādama.

šķiet, vienīgā īstenība ir lēts alus, aukstums dabā, trakums, trakums, trakums un reti, elektriski pieskārieni.