Marinētais vasaras vējiņš
Interesanti kā ir. Tā kā notiek, ir grūti paredzēt. Lielos vilcienos jau itkā viss ir saprotams, bet ne līdz galam.
Pēc kāda laika atskaties un saproti... āāā, redz kā tomēr bija. Kā tas nākas, ka liekas saproti, bet beigās tomēr NE ar plato "E"?
Ne jau par nozhēlu es runāju, bet perspektīvu. Dazhreiz savādi liekas, kas man bija galvā, ka tieši tā un ne savādāk. Bet lielas vilciens ripo uz priekšu. Ik pa laikam pietur lielākās un mazākās pieturās. Liek apstāties, paskatīties, kas notiek, kur esi šobrīd. Vai vēl jo projām brauc pareizā virzienā. Ja ne, tad nākas pārorientēties jaunajam maršrutam, bet konduktors prasa savu cenu. Viss kaut ko prasa un dod pretī. *Reāli man čakarējas "zh" burts. Prasa man lietot citus vārdus, vai salikto "zh" kombināciju. Sagribējās. Varētu tagad ieguglēt un sataisīt šito figņu. Bet tas prasīs laiku un vai tiešām "zh" manā dzīvē ir tik svarīgs? Ja man būtu "eimizh", tad es to darītu, bet tagad? Mehhh. Man tas nav vajadzīgs. Bez nozheelas.. mazliet kaitina. Bez rūgtuma, es spiedīšu citu pogu.

Tad nu tā mēs te atkal
pīsiņš