 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
eimish's Journal
Interesanti kā ir. Tā kā notiek, ir grūti paredzēt. Lielos vilcienos jau itkā viss ir saprotams, bet ne līdz galam.
Pēc kāda laika atskaties un saproti... āāā, redz kā tomēr bija. Kā tas nākas, ka liekas saproti, bet beigās tomēr NE ar plato "E"?
Ne jau par nozhēlu es runāju, bet perspektīvu. Dazhreiz savādi liekas, kas man bija galvā, ka tieši tā un ne savādāk. Bet lielas vilciens ripo uz priekšu. Ik pa laikam pietur lielākās un mazākās pieturās. Liek apstāties, paskatīties, kas notiek, kur esi šobrīd. Vai vēl jo projām brauc pareizā virzienā. Ja ne, tad nākas pārorientēties jaunajam maršrutam, bet konduktors prasa savu cenu. Viss kaut ko prasa un dod pretī. *Reāli man čakarējas "zh" burts. Prasa man lietot citus vārdus, vai salikto "zh" kombināciju. Sagribējās. Varētu tagad ieguglēt un sataisīt šito figņu. Bet tas prasīs laiku un vai tiešām "zh" manā dzīvē ir tik svarīgs? Ja man būtu "eimizh", tad es to darītu, bet tagad? Mehhh. Man tas nav vajadzīgs. Bez nozheelas.. mazliet kaitina. Bez rūgtuma, es spiedīšu citu pogu.
Tad nu tā mēs te atkal
pīsiņš
Cik daudz var dot miegs un mierīgs prāts. Tas kā mainās Tava perspektīva uz dzīvi ir apbrīnojami. Liekas, ka viss sliktais ir pazudis un visu redzi kā no jauna. Skaists, sulīgs, patīkams. Vējiņš iepūš mums sejā un mēs priecājamies. Kolēģi šķiet tik labi un patīkami. Bet kas ir mainījies? Mēs vai viņi? Realitāte ir tāda, ka viss mainās. Tas ir kā nepārtrauktas kalkulācijas, kurās visu laiku mainās mainīgie.. komfortsm miegs, kofeīns, ēdiens, apmierinātība ar dzīvi, ego, veselība, mīlestība, attiecības, higiēna, atkarības un propogandas "lietutiņš". Pavelkot tam svītru apakšā sanāc Tu, kurš vai nu visu reduz skaistu,patīkami satraucošu augļu koktēli, vai kaut kā savādāk, parasti sliktāk. Priecāšos par šo mirkli, kas man dots un iegrāmatošu savā atmiņā. Aidā!
Kur tas laiks.
Patiesībā ārā ir tāds laiks! Cīruļu laiks. Bet to jau sak visi un cik reizes jau.
Bet kāda gan tam starpība. Laikam vienīgi no rītiem, kad velc vienu, vai divas zeķes.
Salt nepatīk nevienam. Ja kādam gribas salst, tad tikai tādēļ, lai kāds viņu saslidītu.
Un nav jau ko pārmest. Man arī nepatīk salt. Ja salst, tad skrienu. Dažreiz par daudz.
Nemaz neatskatos un pēc tam par vēlu. Neviens Tevi nesaslidīja, jo aizgāji, neatskatoties.
Vakar iznāca atcerēties dažu labu emociju, kas pārņem, tad kad cilvēki pabūst kopā noteiktos brīžos. Njā.. tā diena, jau likās būs īpaša, sākot ar sniegu putru no rīta ejot uz tramvaju. Ar sniegu šajās gada dienās nebūt neesam lutināti, tādēļ jāpriecājas par to, kas ir. Esmu secinājis, ka tajās dienās, kad ēdam suši, vienmēr diena izvēršas lieliska. Laikam tas ir emociju dēļ vien no procesa, kas rodas to darot. Jeb dēļ, gaidām, kad tā diena pienāks. :) Nu tiešām. prieks.
20.12.11. Vakardienu neaizmirsīšu. Šodienu arī ne.
Esmu uzsācis jaunu dzīves posmu..