| |
[May. 10th, 2010|09:29 am] |
Marksa "Kapitāla" faksimilizdevums ir drausmīgākais produkts, ko pēdējā laikā esmu turējis rokās. Publicējusi "Zvaigzne ABC", vēloties aptuveni astoņus latus par katru eksemplāru. Iesaku izvairīties.
Labā ziņa - sākusi atmaksāties taktika radinieku plauktos saglabāt vēl par kapeikām (burtiski) iegādātos marksisma-ļeņinisma klasiķus.
|
|
|
| prom nevajadzētu skribelēt |
[May. 10th, 2010|01:18 am] |
Nezinu, kas ir līdz f.listei nonākušo atklātības diskusijas vēsmu pirmsākums Cibā, tas mani arī neinteresē. Noskatījos "The Conversation", un filmas 40 gadu veca noslēgtības uzšķērduma vēziens un vēriens ir asāks kā modīgajā historicismā 'Das Leben der Anderen'. Meklēšu Hekmena jūzerpikču.
p.s.Iluzors risinājums nav tehnoloģijās, bet sevis-rakstītāja nošķiršanā/atbildības nodalīšanā/pilnīgā vienaldzībā. Vai - klusumā, tiem, kas var domāt nerakstot. Glītā atslēdziņa, galu galā, ir vārdu, cilvēku ekskluzivitātes, ne privātuma simbols. |
|
|
| KM |
[May. 1st, 2010|09:47 pm] |
Diena: "[..] Pēc uzrunas skaļrunī, kurā velobraucēji tika aicināti ievērot satiksmes noteikumus, viņi pa Brīvības ielu, skaļi taurējot zvaniņus, devās centra virzienā".
Lūk, līdz beigām nepaliku, taču vispār Dienas paviršais raksts vienā ziņā trāpīja - nepameta tāda dumja sajūta, kā it kāds centīgi taurētu zvaniņus manā virzienā. Kritiski, tpu, kulturāli |
|
|
| clue |
[May. 1st, 2010|11:17 am] |
| [ | ausīs |
| | Pivot - Kirsten Dunst | ] |
Vēl viens ieteicamās literatūras saraksts - "Top 10 greatest science fiction detective novels". Sen neesmu iegrimis detektīvos, tāpēc šo subjektīvo, jau daļēji lasīto un ļoti amerikānisko sarakstu lieku orientiera vietā. Vēlākam laikam. |
|
|
| |
[Apr. 25th, 2010|10:40 pm] |
Diena: LU rektoram atteikta pielaide valsts noslēpumam.
Tas - droši vien viņa tviterošanas dēļ. Bet vispār - kādi noslēpumi bija pieejami Policijas akadēmijas vadītājam? Paša alga? Īpašo skolotāju saraksts? Audzēkņi no Drošības policijas? Jauno policistu psihozombēšanas kodi? |
|
|
| |
[Apr. 21st, 2010|10:20 pm] |
šodien prātā atzīmēju uzdevumu imdb tabulas un statistikas patiešām izmantot vien ilustratīviem un informatīviem mērķiem, nevis ļaut galvenajam reitingam vien noteikt filmskatīšanās kārtību (jā, tā joprojām reizēm notiek). Pēdējais piliens bij' atskārsme, ka pat īstas chick-flick vērtētāju vidū sieviešu ir disproporcionāli maz. Šo rakstu, balstoties uz pāris 19.gadsimtam piemērotiem seksistiskiem aizspriedumiem, bez šaubām, no kuriem galvenais ir priekšstats par to, ka vērtējam atšķirīgi. Pārsteidzošākais ir tas, ka līdz šim šķita - imdb atsauču lietotāju manā lokā proporcija ir gana vienāda. Nezinu, varbūt meitenēm slinkums vērtēt?
Ilustrācijai citādi nesalīdzināmas filmas - viena tip' puiku, otra - 'meiteņu', trešā - klasika. Lūdzu pievērst uzmanību vērtētāju dzimuma sadalījumam.
|
|
|
| ržu ņimagu! |
[Apr. 20th, 2010|11:24 pm] |
""Andris Šķēle un Ainārs Šlesers kopā ir vairāk nekā katrs atsevišķi un arī vairāk nekā tikai AŠ+AŠ. Tas ir AŠ kvadrātā [..]"" Mans jautājums - vai kvadrātsakne no šīs kombinācijas būtu vienāda ar Andri Šķēli vai Aināru Šleseru vai tomēr nedaudz lielāka (kas savukārt atkal ietekmē sākotnējo rēķinu)
|
|
|
| riteņi, nāve un cipari |
[Apr. 19th, 2010|12:18 pm] |
Jau otro reizi meklējot CSN statistiku, kurā uzrādītos velosipēdisti, atradu vien šo, bojāgājušie no 1995. līdz 2007.gadam (pirms tam apvienotā kategorija ar mopēdistiem). Tā, uz aci, viņi/mēs vidēji veidojam 4-8% no kopējās melnās bilances (1995.g - 40/660; 2007.g -18/419*). Te atradu par 2008. - 15 no 149.
Dati rāda - nekļūst sliktāk. Bet vispār, ņemot vērā transportlīdzekļu veidu izmantotāju proporcijas, tas ir pārāk daudz. Kāpēc? Varam paskatīties uz Dāniju - 'veco' ES dalībvalstu melnajā avī. Tur, teiksim, ja 1996.gadā mira 88 riteņbraucēji, 2005.gadā jau vairs tikai 41 (no attiecīgi 514 un 331). Un tomēr arī tad 8-10 velomirušie uz katra miljona iedzīvotāju 2005.gadā divreiz pārsniedz EK-14 vidējo rādītāju. Taču te jāņem vērā atšķirīgās velotradīcijas un izmantotāju skaits, ko atspoguļo fakts, ka dāņu riteņbraucēji ir ir vidēji pat 10-13 % no CSN upuriem (Nīderlandē - 15-20%). Starp citu, šie paši pavecie Eiropas dati atklāj, ka apmēram puse no mirušajiem velobraucējiem ir vecāki par 60gadiem, četri no pieciem - vīrieši.
Latvijā droši vien situācija ar ievainotajiem ir vēl draņķīgāka, lasīt, 'nevienlīdzīgāka'. Un cilvēki velo nenoliedzami sāk izmantot vairāk. Kas nepieciešams? Infrastruktūra - bez šaubām**. Bet pēc tās saucot, aizmirstam arī izglītības un paškontroles faktoru. Tā kā būtu laiks velosatiksmes un kultūras apmācību puslīdz centralizēti piedāvāt ne tikai skolēniem, bet arī citām grupām. Protams, piemērotu vecumam un esošajām zināšanām, un sākot ar minimumu - CSN pārlasīšanu (šogad vēl neesmu atvēris, atzīstos). Pirms gada ceļu policisti esot dalījuši bukletiņus - varētu atsākt ar vismaz to pašu.
Būtu laiks, uzrakstītu ko plašāku, analīzei līdzīgāku.
*Salīdzinājumam, Latvijā notriektie un mirušie gājēji: 1995. g-185, 2007.g - 58 gājēji
** Kaut kas tiek plānots, bet idiotismu pilnā stilā. Ja šogad atklājamais (kad, rudenī, vai?) Centra - Berģu veloceliņš ir tas, kas tiek veidots šobrīd Teikā.. nu, nezinu. Turklāt, ja tas sāksies/beigsies aptuveni pie Nabaklab, to šobrīd nav oficiāli paredzēts savienot ar Vecrīgas-Imantas (jeb t.s.Jūrmalas) veloceliņu, kas sākas dažsimts metrus tālāk. Līdz Vanšu tiltam velobraucējiem bez apaļakmeņu bruģa šķērsošanas nav iespējams nokļūt (bet tas būtu sīkums). RDSD ir vai nu nemākuļi, vai degungaldomātāju pulciņš.
|
|
|
| service temporarily unavailable. |
[Apr. 10th, 2010|06:59 pm] |
zinu, retro n'stuff, bet tas nedod tiesības jau diennakti (apmēram) Latvijas Pastam nerisināt savas mājaslapas problēmas |
|
|
| |
[Apr. 7th, 2010|10:38 am] |
Icelandic Modern Media Initiative izskatās pēc visai mūsdienīgas žurnālistu un viņu avotu aizsardzības metodes apmelošanas prāvu tūrisma (libel tourism) laikmetā. Žēl, protams, ka šāds superierocis vispār ir vajadzīgs.
|
|
|
| |
[Mar. 15th, 2010|12:12 pm] |
Kā parasti, nevajadzīgi aizvainojos par valodas formu lietojumiem presē un ne tikai. ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) unpy pievienotā Oša raksta nobeigums bija izšķirošais vīpsnas izrakstīšanas iemesls.
Tātad, apnikušas manipulatīvās tendences, kas tiecas iedzīvotāju plānus vai pat tikai rīcības (hipotētisku) satricinājumu gadījumā pastumt zem 'panikas' paklāja. Varas iestādēm un dažādiem priesteriem paniku vienādojot ar impulsīvām, nepārdomātām tieksmēm, kas būtībā ir mājieni par cilvēkiem kā ne-aukstasinīgām, potenciāli nekompetentām vai pat psihozēm, histērijām viegli pakļaujamām būtnēm ('vienu soli no trakomājas'), rodas iespēja atņemt t.s. aģentūru nereti arī pašiem muldoņām svešāku konceptu vārdā (nu, kaut vai 'solidaritāte', 'pilsoniskā/ierēdņa atbildība'). Kas tiek aizmirsts - sociāls fakts, ko vēlāk mēdz raksturot ar vārdu 'panika', ļoti bieži ir indivīdu daudzu racionālu, pamatotu un personiski dziļi svarīgu apsvērumu summas redzamā daļa. Ne vienmēr, protams, un ne visiem; šādi vispārinājumi piestāv pašapmierināto sociālfilozofu-sociologu-ekonomistu radītiem priekšstatiem, kur "es/mēs" ir tie gudrie, bet "viņi" vai pat "tie" - mācāms, kontrolējams un bīdāms pūlis, kas reaģē uz katru pasviesto vārdu, attiecīgi pielāgojot arī savas dzīves.
|
|
|
| 'ķēms' |
[Mar. 11th, 2010|03:39 pm] |
Kremlis krievtautas demogrāfiskās tendences ņem nopietni. Viens no rezultātiem - filma "Mīlestība un lielpilsēta 2"?
|
|
|
| hail, trashy tahwu dahli! |
[Mar. 2nd, 2010|10:48 am] |
"„Trešais tēva dēls” ir jauns, īpaši bibliotēkām izveidots zīmols, caur kuru sākumā mēģināsim pievērst uzmanību bibliotēkām un tajās notiekošajām pārmaiņām, bet vēlāk izmantosim to kā apzīmējumu interneta un citu jauno resursu – gan tehnoloģisko, gan satura – pieejamībai bibliotēkās. [..] Stāstā par trešo tēva dēlu vecākie brāļi allaž uzskata jaunāko par
muļķīti, jo viņš netiecas pēc pasaulīgiem labumiem. [..] „Trešais tēva dēls” ir garīgās inteliģences simbols. Viņš ir darītājs, nevis runātājs. Trešā tēva dēla stāsts savā būtībā ir veiksmes stāsts par cilvēku, kas
pārvarējis visus šķēršļus, tai skaitā savu iekšējo neticību, kļūst par
varoni un sasniedz savus mērķus. Projekta ietvaros tas ir arī stāsts
par pašu bibliotēku. [..] . Trešajam tēva
dēlam līdzīgi varoņa tēli sastopami arī mūsdienu popkultūrā – piemēram,
Šreks, visu nīsts purva briesmonis, kas izrādās labākais un stiprākais,
Neo, triloģijas Matrix galvenais varonis, Zirnekļcilvēks un daudzi citi.
Projekta nosaukums „Trešais tēva dēls” ir pretimnākošs un
draudzīgs, tas nestāsta par pārcilvēku, bet gan parastu cilvēku, kas ar
savu gara spēku spēj pacelties pāri ikdienas rūpēm. Šāds nosaukums un
ideja pilnībā atbilst projekta atbalstītāja Bila & Melindas Geitsu
fonda definētajai misijai: jebkura dzīve, neatkarīgi no tā kur tā tiek
dzīvota, ir vienlīdz vērtīga" (saite)
Izrādās, ka vienīgi garīgā spēka nesējiem princeses un ķēniņvalstis ir pārpasaulīgi labumi. Tie, kā likums, iegūstami pēc pusmūžu ciestiem pazemojumiem, cieši aizdarot visas durvis un paļaujoties uz ļoti lielu veiksmi (Potera apmēru cienīgu). Pēc tam gan tiks būvēta pasaule, kurā visi dzīvos vienlīdzīgāk par saviem vecajiem brāļiem un sakautajiem ienaidniekiem, jo būs spēcīgāki. Gudrāki. Veiksmīgāki. No šādas perspektīvas, Cibiņam vai nu pietrūka apmēram 10 minūšu, lai iegūtu superspējas vai garāmbraucoša mācītāja patronāžu (all the same), vai arī viņš nebija jaunākais dēls ģimenē. Tāpat kā pirtnieks Ansis, Dauka, Kārlēns, kuri galu galā neizturēja, mirstot poētiski skaistā nāvē (noslīkstot).
p.s. Neo taču nomira, bet Šreks izšķīst neskaitāmos sīkvelos.
|
|
|
| |
[Feb. 25th, 2010|11:41 pm] |
Slāpējot nevajadzīgās un nepamatotās bailes no rītdienas, winampā šodien bija uzlikts repeat uz šīs dziesmas ierakstu, kas nepavisam nav mana ierastā prakse. Nu jau pietiks.
|
|
|
