riteņi, nāve un cipari |
[Apr. 19th, 2010|12:18 pm] |
Jau otro reizi meklējot CSN statistiku, kurā uzrādītos velosipēdisti, atradu vien šo, bojāgājušie no 1995. līdz 2007.gadam (pirms tam apvienotā kategorija ar mopēdistiem). Tā, uz aci, viņi/mēs vidēji veidojam 4-8% no kopējās melnās bilances (1995.g - 40/660; 2007.g -18/419*). Te atradu par 2008. - 15 no 149.
Dati rāda - nekļūst sliktāk. Bet vispār, ņemot vērā transportlīdzekļu veidu izmantotāju proporcijas, tas ir pārāk daudz. Kāpēc? Varam paskatīties uz Dāniju - 'veco' ES dalībvalstu melnajā avī. Tur, teiksim, ja 1996.gadā mira 88 riteņbraucēji, 2005.gadā jau vairs tikai 41 (no attiecīgi 514 un 331). Un tomēr arī tad 8-10 velomirušie uz katra miljona iedzīvotāju 2005.gadā divreiz pārsniedz EK-14 vidējo rādītāju. Taču te jāņem vērā atšķirīgās velotradīcijas un izmantotāju skaits, ko atspoguļo fakts, ka dāņu riteņbraucēji ir ir vidēji pat 10-13 % no CSN upuriem (Nīderlandē - 15-20%). Starp citu, šie paši pavecie Eiropas dati atklāj, ka apmēram puse no mirušajiem velobraucējiem ir vecāki par 60gadiem, četri no pieciem - vīrieši.
Latvijā droši vien situācija ar ievainotajiem ir vēl draņķīgāka, lasīt, 'nevienlīdzīgāka'. Un cilvēki velo nenoliedzami sāk izmantot vairāk. Kas nepieciešams? Infrastruktūra - bez šaubām**. Bet pēc tās saucot, aizmirstam arī izglītības un paškontroles faktoru. Tā kā būtu laiks velosatiksmes un kultūras apmācību puslīdz centralizēti piedāvāt ne tikai skolēniem, bet arī citām grupām. Protams, piemērotu vecumam un esošajām zināšanām, un sākot ar minimumu - CSN pārlasīšanu (šogad vēl neesmu atvēris, atzīstos). Pirms gada ceļu policisti esot dalījuši bukletiņus - varētu atsākt ar vismaz to pašu.
Būtu laiks, uzrakstītu ko plašāku, analīzei līdzīgāku.
*Salīdzinājumam, Latvijā notriektie un mirušie gājēji: 1995. g-185, 2007.g - 58 gājēji ** Kaut kas tiek plānots, bet idiotismu pilnā stilā. Ja šogad atklājamais (kad, rudenī, vai?) Centra - Berģu veloceliņš ir tas, kas tiek veidots šobrīd Teikā.. nu, nezinu. Turklāt, ja tas sāksies/beigsies aptuveni pie Nabaklab, to šobrīd nav oficiāli paredzēts savienot ar Vecrīgas-Imantas (jeb t.s.Jūrmalas) veloceliņu, kas sākas dažsimts metrus tālāk. Līdz Vanšu tiltam velobraucējiem bez apaļakmeņu bruģa šķērsošanas nav iespējams nokļūt (bet tas būtu sīkums). RDSD ir vai nu nemākuļi, vai degungaldomātāju pulciņš.
|
|
|