| estuviņšviņa-visi gribam pīrādziņu, teica rīmkalis |
[Aug. 24th, 2010|05:38 pm] |
Pilsētās ir pārāk daudz pieejamo atbalsta mehānismu (ja precīzāk, faktoru, kurus acīgākie izmanto sava labuma gūšanai) tiem, kam ne vienmēr tas būtu vajadzīgs vai pienāktos pēc tādas visnotaļ abstraktas vērtības kā 'taisnības'. Laukos visi spļaudās par simtslatniekiem un pārtikas pakām (nepārspīlēju, gaudās arī daži bēdubrāļi), norādot, ka ko tādu varbūt tiešām vajag tajās pilsētās, sak, kur paēst nav iespējams. Bet es ne par to. Turpinājumā - nīgrums.
( puksts ) |
|
|
| trešais |
[Aug. 24th, 2010|07:47 pm] |
Manis nīstajās papelēs iemeties strazdu bars. Sēž un tā arī masveidīgi tvītero - ziņas īsas, atkārtojas un man teju vai nesaprotamas. Nē, tas viss ir vajadzīgs un skaists, vien nu, informācijas pārbagātības spiests, atkāpšos līdz virtuvei. Čurkstošu sēņu vēstījums būs gluži kā konservatīvs, kārtīgs, garš un lēni baudāms epasts no drauga. |
|
|
| ceturtais |
[Aug. 24th, 2010|10:05 pm] |
Velofleimi ir bīstami, joCiešiCietais sāks pārāk satraukties par zaļo vēlmi iznīdēt Nacionālos Degvielas Importētājus.
Ja nenopietni, tad vienā brīdī starp degvielas akcīzes nodokļa daļu ceļiem un ceļu uzturēšanas minipārmaiņām par labu velo ir Latvijas apstākļos reti jēdzīga saikne. Tieši šī saistība turklāt ir tā, kas satrauc šoferus - 'kā, par savu naudu maksāt par to, ka es nebraucu?' Tieši tā, to sauc par ilgermiņa pozitīvajām sekām, ar brīžiem neracionālo aktuālo sedzot racionālo nākotnes iespēju. Jo reāli - personīgā auto izmantošana ikdienas, tas ir, pilsētas braucienos mazināsies. Tā tam vienkārši ir jānotiek.
Medaļas otra puse - velosipēdistiem ir jāprot publiski sevi prezentēt kā kaut ko dodošu grupu, vai tās būtu abstraktas veselības vai (glupi skan, bet) patēriņa veicināšana (degvielas iepirkumi transformējas citos, krietni daudzveidīgākos), vai gluži vienkārša praktiska iejušanās šoferu problēmās, kā to, piemēram, te dara rasbainieks. Jo aplikt ar jaunu nodokli, kas LV ierēdņiem šķiet labākā metode 'cilvēku un līdzekļu iesaistē' gan momentāni atbildot, gan tērējot laiku un līdzekļus scenārijiem... Nu, tas vienkārši nestrādās. Mani kā velocilvēku sāk satraukt kārtējā bļaujošā 'dodiet' tendence, bez mazākajām paškontroles vēlēm. Cik labākas veloinfrastruktūras prasītāju - ikdienas ātrbraucēju ir gatavi vismaz pāris kvartālus pārvietoties lēnāk kā šābrīža konfliktējošo ideoloģiju apstākļos, kas dod bīstamības pilnu, bet, atzīsiet, brīvību a'la 'drošajiem pieder pasaule'? "Maz, pavisam maz", citējot "Četrus baltus kreklus" vai varbūt arī nē.
|
|
|