Ronija blūzs
Reiz ar kolēģi braucot mājās no objekta pa dubļiem novazājušies...
Pirms apciemot čiksu protams ronijs uzvilka švītiņ tērpu un netīrās bagāžniekā iekšā, zilais plastmasnieks vaļā un iekšā.
pa ceļam tomēr vis nebija tā kā paredzēts, kaut ko viņš tomēr aizmirsa - pakakāt.
"apstājies es noskriešu pa gravu līdz upītei!"
tā nu viņš neko ļaunu nenojauzdams tur spieda
Te pēkšņi pa tiem dubļiem kājas aizšāvās kā stobri uz priekšu un šis ar muguru savā sūdā iekšā.
tā nu viņš slīdēja pa sūdu līdz upei piesmelt abas kājas.

skalojot žaketi un matus upē viņš domāja ka sūdīgāk vairs nevar būt, bet tad upē iekrita viņa uz kredīta ņemtais telefons. a čiksi ta pazvanīt arī vairs nevar.

čiksa dusmīga, pac sūdos, sasmēlies, piedzēries nu fui..

Ceru, ka jums palika no šitā sūdīgi, un daļa Ronija blūza ielija jūsos kā zilais plasmasnieks.