vakar vakarā mocījos sāpēs - kāju un sirdssāpēs. un sapņoju, kaut varētu tā vienkārši aiziet pie viņa, iemest ar akmentiņu logā un visu pateikt. kaut nebūtu tāda nūģe un varētu reiz izdarīt to, ko vēlos... tā vietā uzzīmēju pusnakti kokā.

manas bezdarbnieka gaitas sākās par 4 dienām ātrāk kā plānots un man ir slapjums celī. sūds ar klibo kāju, bet man bija slapjums acīs, ejot prom no turienes un kolēģītēm arī. es apsolījos 6dien braukt ciemos ar saldumiem...

un siesta nemaz neguļas, jo domu par daudz.