mana vissleptaka fantazija ir kluut par dejotaaju, ka izraditos ka visi sitie mani meginajumi kko te intelektualizet un organizet ir bijis nepareizais cels, ka viss, ko man dzives pilnibas sajutai vajag, ir primitivi kusteties, pilna apzinas saskare ar kermeni, ka kermenis mani sauc gadiem, bet vecaki man neiemacija ar to kontakteties, un ka patiesiba vienigais manas dzives uzdevums ir sniegt citiem katarsi ar sava kermena plastiku.