Kad es biju sīka, man bija daudz izvēlīgāka gaume - man nepatika lielākā daļa multeņu, Tokio Hotel, Lady Gaga un tiem līdzīgie man šķita bezgaumības kalngals.

Tagad man liekas aizraujoši iepazīt popkultūru, bet bieži vien es nezinu kaut kādas references, kas maniem vienaudžiem ir dabiskas. Piemēram, Sponge Bob sāku tikai pirms pāris mēnešiem skatīties. Es pat nezinu, vai man kā bērnam tas būtu paticis. Nu labi, vispār jau man vienkārši mājās nebija televizora.

Bet varbūt tas pat ir labi, ka es esmu nedaudz tāds autsaideris popenei, varu tā kā man patīk - analītiskāk - uz to skatīties un brīnīties.

Piemēram, RuPaul's drag race ir fantastisks šovs, bet, piemēram, visiem tā dalībniekiem ir labi jāpārzin visas queer (pop)kultūras references, citādāk viņiem īpaši labi neies. Un dažreiz tas ir tāds trash nedaudz...

Kopumā grūti pateikt, vai popkultūra tiešām ir sliktāka par.. ķip kādu augsto kultūru. Tā nes daudz prieka, kopābūšanas un smieklu. Bet nu labi, kaut kādu klasisko mūziku es arī nemaz neesmu vēl īpaši klausījusies. Mums skolā pat bija lekcija par to, bet nenoklausījāmies nevienu skaņdarbu, jo bija salūzis plašu atskaņotājs.