dzejolis/28.09.2018
Ēdu karstu biešu zupu un lasu Bukovska dzeju

skan nomierinošs meldiņš un es jūtos droši

vismaz uz mirkli
snīpis ir silts

vai es pēc daudziem, daudziem gadiem
bet ar dārgu krēmu izlīdzinātām smaida krunciņām
smiešos

smiešos, turot zelta ķēdīti starp īkšķi un rādītājpirkstu
domīgi
bet vieglprātīgi
droši
jo viss ir garām

smiešos un teikšu
tavs vectēvs un es, kad mēs