Vazājos pa pilsētu, kā parasti, gaidu, kad pēkšņi uziešu ieliņu, uz kuras kūsā dzīvība un visi cilvēki ir draudzīgi un mani dvēseļbiedri. Nekas tāds, protams, nenotiek, bet tam jau sen biju gatava. Tāpat jau nedaudz darbojas tas magnētisms, jo ķīnietis Jin no Londonas pienāca klāt, kad sēdēju pie Spree. Mēs mīļi papļāpājām un viņš vienā brīdī teica: “You have deep thoughts!” Tas man lika nevaldāmi smieties. Tomēr viņš pieskārās manam elkonim un tas man lika domāt, ka tomēr par creepy, nevis tikai friendly. Viņš šeit bija uz web developers konferenci, un vēl teica “I mix business with pleasure”. Apmēram, tūlīt vedīs uz honkongu.
Nu jā, ko es te cibā daru, arī meklēju kaut kādu piederības sajūtu. Vakar, kad jutos bēdīga, gulēju vienk gultā un pusotru stundu braucīju pa šejieni lai nomierinātu sevi.


Karoč, es tagad paēdīšu pusdienas un tad atvēršu sirdi un teikšu: come at me, soulmates!