Drošvien visi kādreiz skatās sev acīs un mēģina saskatīt savu dvēseli, sevi, mazo, skumjo, ievainoto... Tad es notīru kosmētiku un viss jāsāk no gala.. Man skolā ir viena meitene, kura bieži sūdzas par garlaicību, viņa saka ka nomirs no garlaicības brīvdienās, aizies uz treniņu un pēc tam viņai nebūs nekā ko iesākt. Viņai bail no brīva laika.. Viņas draugs ir karavīrs