ir tādi cilvēki, kuru priekšā es sajūtos galīgi dumja par savām "problēmām". Šodien pierunāju vienu franču erasmus džeku atnākt ar mani pusdienās, viņš izteica līdzjūtību par to, ka tik daudziem latviešu studentiem nākas strādāt. tad es kaut ko sāku vāvuļot par to, ka tas ir sūdīgi, kad nav naudas, pa to laiku ēdot desmit pelmeņus par 5 eiro.

bet godīgi sakot, man tiešām riebjas, ka man nākas iespringt un justies vainīgai par to, ka paēdu pusdienas par pieciem eiro. man ir vienalga, ka tev nācās pārtikt no kartupeļiem, Elīna.

tā kā šodien ieskaitīja algu (138 eur), iešu nopirkt jaunu lūpukrāsu utt.

ķipa lower class prieciņi izšķiest visu naudu par krāmiem algas dienā. nodzert no sērijas.

nesen ar L runājām par to, ka ar to droši vien atšķiras veiksmīgie cilvēki no viduvējībām, ka viņi spēj saplēstā tkreklā programmēt un pārtikt no roltoniem, lai vēlāk būtu miljonāri. es savukārt, sniedzos pēc tūlītējas stresa nomākšanas un pēc tam ņemšu sms kredītu. bye