Parasti es esmu tā, kas katru reizi sarunās sūdzas par laika apstākļiem, it sevišķi jebkurā gadalaikā, kas nav vasara. Bet šogad, pateicoties antidepresantiem un ļoti attīstītai pacietībai, daru to daudz mazāk. Pat paspēju uzjautrināties par citu sūdzēšanos par nebeidzamo sniegu, puteni un slapjdranķi. Esmu palikusi ļoti pacietīga un pat zināmā mērā stoiska. Jau marta vidus!