ebeh ([info]ebeh) rakstīja,
@ 2022-11-27 19:01:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šodien beidzot kaut kā saņēmos sakārtot visādus storedžus, aiklaudus utt. Gribējās arī kaut ko piekārtot terabaitā. Un tas, protams, ir rabbit hole. Gribēju uzrakstīt tieši par vienu folderi, kurā ir bildes apmēram no 2011 līdz 2014 gadam. Tās ir bildes, kas uzņemtas ar kkādu sūdīgo nokia telefonu. Folderī bildes ir absolūti samaisītā secībā, un man bija slinkums piespiest tās pāris pogas, lai varētu tās skatīties hronoloģiski. Sanāca tāds kā vizuālais dzejolis. Daudz spilgtu atmiņu, daudz foto ar cilvēku siluetiem uz ielas, gleznām, miglainu grafiku restorānā, kurā mazgāju traukus, ceļojumu uz vīni, tur pat ir bilde ar lsd, kaut arī neatceros, ka tam būtu bijis kkāds efekts, varbūt es to nemaz neņēmu toreiz. Sadzīves bildes no mūsu šausmīgā ģimenes dzīvokļa, kurā sēžot šo rakstu. Ar gadiem tā sadzīve izskatās tikai aiz vien šausmīgāka. Daudzas bildes atkārtojas, jo bija uzņemtas vairākas ļoti līdzīgas, bet tagad samaisītas. Ritms. Un tam visam cauri mani pašportreti. Tas ko ievēroju tikai šoreiz ir mana sejas izteiksme tajos visos. Es pat nevaru to aprakstīt. Bezemociju. Ja tas būtu džeks, tad es teiktu, ka bildēs skatāms school shooter. Visur arī tā briesmīgā zēngalviņa dažādās variācijās. Atceros daudzas no reizēm, kad šīs fotogrāfijas tika uzņemtas. Liekas, nekad neaizmirsīšu. Pazīstot sevi, varbūt tā pozēt bija konceptuāli. Bet vispār mana dzīve toreiz izskatās ārkārtīgi drūma. Iekšēji.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?