| Samij strassnij koshmar | Jun. 23rd, 2012 @ 02:10 am |
|---|
|
Ir drusku pēc diviem, stāvu uz balkona un klausos lietū, kas pārņem tuvējo apkārtni.. un domāju, atceros. Atceros lietas, ko, iespējams, labāk būtu bijis aizmirst, atstāt pagātnē!
Tā, stāvot uz balkona, kad citi jau guļ, atceros sarunas, notikumus- senus un ne tik senus, atceros cilvēkus, sajūtas- kā pozitīvas, tā sald-sērīgas! Ir pagājis labs laiciņš kopš esmu te atstājis kādu pirksta nospiedumu, kas, pēcāk pārlasot, atgriezīs šībrīža sajūtās. Bet, ja reiz esmu ienācis parakstīt, ir bijusi vēlme sajūtas kur atstāt, pārdomāt!Īsti nesaprotu, kas mainās straujāk- pasaule un vide, kurā es dzīvoju vai es.. Dienu no dienas nekas daudz nemainās, bet jau pēc mirkļa viss ir savādāks, nekā bijis, ierasts! Pasaule joprojām ir turpat, kur bijusi, es- joprojām tas pats uz attiecībām vērstais indivīds ar savu skatījumu, pieredzi un zināšanām. Tomēr, viss šķiet savādāk. Vairumu kolēģu labprāt redzu ejam, nekā nākam, draugiem atļaujos arvien biežāk neuzprasīties, līdz ar ko- retāk satikt un atsvešināties.. Lielā mērā viss spēj kaitināt, viss ir apnicis. Tajā pat laikā jūtos pārguris no visām pārmaiņām un jebkādiem jaunumiem whatsoever. Kā var kolēģi citiem kolēģiem sūdzēties, ka neizjūt pārākumu pār mani- jaunāku kolēģi? Kā var to nostādīt kā argumentu pret iespējamu paaugstinājumu? Tas šķiet amorāli un savā ziņā pašsaglabājoši! Rodas sajūta, ka hiēnu bars, sastopot jaunpienācēju, cenšas to atgrūst ar mērķi saglabāt savu autoritāti grupā! Zemos karjeras līmeņos tas šķiet acceptable uz mirkli, tomēr, runājot kompānijas apmēros, tas ir pilnīgi neadekvāti, demotivējoši un absolūti nekorekti. Esmu sevi piespiedis mainīt organizācijas vidē, izvairos no kontaktiem, gatavojos pārmaiņām, lai vai kādas tās arī nebūtu.
Taču tas man nesāp.ne tik ļoti, kā būtu domājams! Varbūt, savā zemapziņā biju ar to jau rēķinājies, uzsākot karjeru, varbūt vienkārši esmu pietiekami daudz dzīvē apdedzinājies, lai ignorētu konkrētus notikumus..
Nupat esmu atvadījies no vienas no pēdējā laikā biežām uzturēšanās vietām- Kapteeninkatu 3, Helsinki, Finland. It kā gatavojos šīm atvadām jau laicīgi, zināju, ka tas ir tikai īslaicīgs patvērums, tomēr esmu paguvis tā pieķerties šim miteklim, ka nu tas ir atstājis caurumu manā būtībā. Ne jau dēļ saunas, izvietojuma vai atrašanās vietas, bet dēļ sajūtas, ko šī vieta man deva! Nespēj nekas, ko esmu apzinājis, sniegt man tādu mieru, esatricinātību un nosvērtību man sniegt tā, kā to spēja šī valsts, pilsēta, iela, dzīvoklis- vide un cilvēki, kuru starpā es mēdzu uzturēties!Pēdējās atvadas ilga man 2 dienas, kru laikā tā īsti vēl nespēju aptvert notiekošo! Vien tik daudz, ka nu kādu laiku turp vairs nebraukšu! Lēnām jau rodas apziņa, ka Helsinki no nedēļas nogaļu plāna tiek izslēgti uz ilgu laiku... par dzīvokli un sajūtām, ko manī rada domas par to vietu pat nerunājot.
Daudziem Helsinki saistās ar anti-sociāliem iedzīvotājiem, ar flegmātismu, kas ir dominējošā īpašība no četrām visā sabiedrībā, ar augstām pirmās nepieciešamības preču cenām un neizkoptu arhitektonisko stilu, bet man tā bija kā miera osta, kā mājas, kur pārrasties reižumis, lai apkopotu domas, atslēgtos, atpūstos vai izgulētos- lai vai ko es arī nevēlētos konkrētajā apmeklējuma reizē!
Nu man tā visa vairs nebūs. diemžēl...fiilingz i :  crappy man skan:: Adele- make you feel my love |
| Šodiena, šis vakars un nedēļa | Oct. 30th, 2010 @ 07:01 pm |
|---|
|
I feel unwanted, unhappy and extremely lonely whole week.
I can't seem to find a meaning to what I do and who I am.
it's sad, so very very sad!man skan:: Santa Claus is coming to town |
| Past the point of no return | Sep. 22nd, 2010 @ 06:48 pm |
|---|
|
Kādu brīdi esmu izticis bez šīs izrakstīšanās vietnes, bet nu jau atkal pilnīgi gribas kādu vārsmu uzlikt uz baltas lapas..
Šodien kārtējo reizi pārliecinājos, ka vajadzība pēc manis apkārtējiem rodas tikai tad, ja kas ir darāms vai ja pašiem negribas palikt vieniem pašiem ar sevi... Cilvēki, kurus uzskatu par draugiem, par tuviem īpaši neiespringst kaut vai pieklājības pēc vien uzprasīt "kā klājas?", pat ja tas neko nemaksā;pat ja šis jautājums ir tikai pāris pogu attālumā kādā vairāk vai mazāk draudzīgā portālā... Pēc šīs atklāsmes pilnīgi skumji ap sirdi sametās, zinot, ka es tomēr cenšos domāt par citiem pat tad, kad viņi nav klāt, pat tad, ja nav īsti brīdis vaļai.. Šķiet, tas nav abpusēji... vai arī viņi nav raduši domāt par vēl kādu, sevi neskaitot!
Tas, ka ģimenei ir pilnībā uzspļaut uz mani, ka neinteresē nekas cits, kā tikai uzdot man vēl kādu darbu, lai pēcāk varētu vien pateikt, ka šis un tas nav izdarīts kā kādam gribas... un es nedrīkstu atvērt muti, jo es taču vispār neko uz šīs pasaules nedaru!
Tāda darbu uzlikšana ir aizgājusi jau patiesībā smieklīgi tālu no jebkādas loģikas, ņemot vērā, ka es esmu vainīgs, ka māsa nav kaut ko izdarījusi jau pusgadu, jo viņai taču ir darbs un vajag savu privāto dzīvi!...pat, ja šis ieilgušais darbs saistās ar sava personīgā dzīvokļa īri...pēc pāris teikumiem klausulē, pat neesot klāt es esmu vainīgs, jo es nevienam nepalīdzu, uz mani nevar paļauties, vispār neko nedaru...un pat nevaru izzīlet, ka māsiņai nabadzītei gribas ar draudzenēm iedzert īres līguma izlasīšanas vietā...
Nebūtu manu jauko un rūpīgo draugu, kuriem es tik ļoti interesēju, iespējams, nesēdētu es šeit tagad...
Un vispār, man pietrūkst skolas- tā man vēl kādu mirkli jāgaida, lai vien uz 4 mēnešiem 4 dienas mēnesī satiktu "kursabiedrus" !:) |
| piu che puoi | Apr. 7th, 2010 @ 12:23 am |
|---|
|
Aizver acis un iztēlojies laimi..
Iztēlojies zvaigžņotu nakti skaidrām debesīm
Pļavu, plašumu,...
pilnīgu mieru, dažu suņu balsis tālumā, kas meža malā atbalsojas, nākot Tavā virzienā
Iztēlojies sev tuvus un dārgus cilvēkus!
cilvēkus, ar kuriem vari runāt pat domīgi klusējot,
sajūti prieku viņu acīs tāpat, kā viņi sajūt prieku no tavējām..
klusas sarunas, ko ieskauj lieli atmiņu pārpilni brīži nakts melnumā, kas atsauc saulainas atmiņas
par bezrūpīgi pavadītām pagātnes dienām...
Mirkli ieklausies klusumā un dzirdi kā vējš pa koku galotnēm skrien, kā čalo blakus esošais ūdens,
ieklausies savā sirdī un saproti, ka tieši šādi mirkļi sagādā baudu dzīvot- mirkļi, kad nav jāpiepūlās, lai justos labi!
ja jūties droši un ērti, dodies peldēt.. un skaties lielajā apaļajā bumbā, kas šonakt nes lielāko gaismu, apspīdot jūsu siluetus ūdenī!
..uzliec dziesmu, kas palīdz raisīties Tavām domām,
izvēlies rūpīgi, taču vadies pēc sirds šīs dziesmas meklējumos..
šonakt mana dziesma ir eros ramazzotti un cher- piu che puoi.
paklausies, iztēlojies, atceries
un nekad, nekad neaizmirsti par cilvēkiem, kas šajā naktī ir Tev blakus
kaut tā ir tikai Tava iztēle.. nedomā par to, kur šobrīd šie draugi ir vai ko viņi ir darījuši,
kādus pāridarījumus veikuši!
Iedomājies, iztēlojies un atceries!
Un pazvani viņiem, pat tad, ja neko nevajag.. satiec, un turpini kontaktēties!fiilingz i : dreamy man skan:: Eros Ramazzotti un Cher- Piu che puoi |
| kārtējā dvēseles caureja | Jan. 26th, 2010 @ 09:11 pm |
|---|
|
Tieši šādos brīžos, šķiet, var redzēt to, cik tuvi tavi tuvie patiesībā ir- vai saistības ir abpusējas....
It kā neizrādi, kā tu jūties iekšienē, taču no sirds vēlies kādu satikt un varbūt pat kopā nedarīt neko...bet satikt, lai nejustos tā, kā jūties un neatrastos vienatnē ar savām domām un sajūtām.. ir reizes, kad tas ir tiešām nepieciešams...pat ja nekas īpašs nav noticis kā ierasts.
Vaina pilnīgi noteikti ir manī, taču man ir nepieciešams draugs, lai to saprastu un turpinātu justies kā cilvēks. Vēl divas stundas atpakaļ likās, ka esmu ticis pāri tai sajūtai, kas liek ziepēt striķi, bet nu tā ir atgriezusies... nē...tik traki ar mani vēl nav- striķi nav kur pakārt- nonākšu ar visiem griestiem zemē un tikai stipri sasitīšos!..
Kāpēc man šķita, ka tieši tie ir tie cilvēki, kas jau nu tiešām atradīs laiku un izrādīs vēlēšanos pavadīt ar mani kopā kaut neilgu brītiņu sava brīvā laika? Kāpēc man likās pašsaprotami, ka cilvēki, kuriem vienmēr esmu atradis un atlicinājis laiku un resursus gan padomam, gan kopā būšanai, gan citāda veida palīdzībai, pat, ja man nav brīva laika, ko tā viegli kaut kam iedalīt, atradīs laiku arī man? kaut pusstundu?
Tagad sēžu mājā un jūtos -gandrīz vai jāsaka- tik smagi pievilts kā vēl nekad. sēžu un domāju- visi saka, ka viss labais reiz nāks atpakaļ un nāks tieši tad, kad tev to vajadzēs... Nu es svinīgi varu cilvēkiem, kas vēl dzīvo ar šādiem uzskatiem, paziņot, ka tā nav! |
| » Apskaidrības laiks |
|---|
Runā, ka šie svētki, kas nule garām paskrējuši, ir skaidrības un sapratnes brīdis, miera un piedošanas laiks un viss pārējais, pozitīvais, ko spējam vien iedomāties ar skaidru prātu saistam.
Šie svētki manā tuvumā ir pagājuši uz pavisam citas takts, savādās noskaņās un ar dīvainām domām, kas neatstāj pat šodien.
Tas tā, lai neteiktu skarbāk.
Atpūties it nemaz neesmu, svinējis- manuprāt, arī ne!
Bet ne par dāvanām vai svinībām ir stāsts. Stāsts par draudzību šoreiz... un par dzīves prioritātēm.
Šķiet, visi ir lieli draugi un patīkami cilvēki, kad pašiem ko no tevis vajag. Tiklīdz nekas nav nepieciešams, liekas, arī draudzība pagaist un novēršas citās sliedēs.
Neatstāj sajūta, ka, pašam to nemanot, esmu kļuvis par otro izvēli savā sarakstā- ja nu nesanāk tā, nu tad jau ir Oliņš!
Un tas ir tik skumji un demotivējoši to apzināties!..tā apziņa, ka ja man kāds zvana- vai nu kaut ko no manis grib vai arī, gluži vienkārši, ir uzmests kādā citā pasākumā.. Vēl jo skumjāk ir apzināties, ka cilvēki to uztver par normu- ai es nedarīšu, kad tu to vēlies, taču tad, kad es ko gribēšu darīt, esi tur un dari! Es taisīšu pasēdēšanu nekurienes vidū darbadienas vakarā, a tu atbrauc! visi varēs dzert, tikai tu nē- tev taču ar mašīnu jābrauc, lai vari citus vest! Mēs iesim pirtī...ja baigi gribēsi vari arī nākt... tur būs tas un tas un tas un tas aaaūn laikam arī tu, ja?!
Korī- man pat neviļus rodas vēlme visus uzmest...nu gandrīz visus... man vienīgi patīkami ir atrasties kopā ar G un A... un es pat nezinu, no kura laika tas tā ir... Koncerti man vairs nepatīk- ne jau šādi, koristi man daudzmaz sāk piegriezties.. repertuārs arī.
ehh...
liekas, ka varu uz vienas roku pirkstiem uzskaitīt, kuri ir tie cilvēki, kurus patiešām šobrīd gribas satikt..
Un ne jau visi ir man ko nodarījuši... man vienkārši negribas nevienu redzēt! Šis ,drošī vien, būtu piemērotākais laiks kaut kur nozust un paslēpties.. taču nedraud man šāda spēja... ne līdz kādam jūnijam...labākā gadījumā.
Jan. 3rd, 2010 @ 12:08 pm
|
| » Vēstules par nodokļu nepaaugstināšanu FW:..FW:..FW:.. ... |
|---|
Man jau sāk kaitināt vēstules, kurās prasa aizstāvēt cilvēkus pret paaugstinātām nodokļu likmēm.
Manuprāt, vienīgais veids, kā celt valsts ekonomiku, ir regulāri, precīzi un nekrāpjoties maksāt nodokļus, kas ienāktu valstī, ko tā tērētu, nesot uzņēmumiem peļņu, kas to samaksātu darbiniekiem, kas to tērētu, ienesot nodokļus valstij. un no sākuma....
Tāds,lūk, ir šis cikls... Un pirmie, kas būtu jānosoda, ir nevis valdība, bet gan īrijas sēņu lasītāji, kam kaimiņu dārzā zāle zaļāka... visi šie izceļotāju un latvijā mītošo krāpnieku, kas maksā aplokšņu algas un strādā bez līgumiem, bari ir cēlonis nepieciešamībai pacelt nodokļu slogu godīgajiem iedzīvotājiem. Labi, ceļa nodokļa projekts nav adekvāts, pvn varēja samazināt, bet nevajag spēlēt spēlīti "kā būtu ja būtu", bet dzīvot realitātē un reāli salāpīt valsti, kuras ārējais parāds ir vairāk kā 6 reizes mazāks, kā ,teiksim, Ēģiptei. Parēķinot valsts budžeta deficītu uz iedzīvotāju skaitu, reāli sanāk varbt kāds piecītis uz galviņu? desmit lati? izdalam uz mēnešiem, dienām... reāli katrs varētu arī šo čiriku gadā atrast, pārskaitīt valsts kasē un segt budžeta deficītu, lai nebūtu jāpaceļ nodokļi, kas šo deficītu aizpildītu...
...katrā ziņā- negribu draugos šādas vēstules.... vot negribu!
Nov. 26th, 2009 @ 12:33 am
|
| » make up your mind... |
|---|
Today is the most weird day of my past year...
I am not able to think clearly, nor am I able to make my mind up
Sitting in school, not wanting to do anything, i want to do everything,
I have to force myself to shut up and mind my own business
Later on I want to have an early leave from school, staying and making huge independent project.
Waiting in the busstop, can't decide to go on foot, take a trolley or a bus...end up in walking for 2 stops and taking a bus at the end.
but wait....it just gets better... at lunch i dont know what to eat & end up eating food I didn't really want to eat- potatoes instead of rice, soup- instead of salad and so on...
Most fun starts later on in the evening, when I suddenly realise that I don't want to buy the laptop I wanted to buy today. That's it- i want it, but i don't want it.
the confusion goes on, when I can't make my mind up- to stay in Riga or go to Ogre. I do not want to go those 90km altogether, i do not want to stay there, but I am not keen on staying in the apartment. Then I sms some friends to find out their plans- to help make my mind up...
I want to do something, not stay at home, perhaps have a drink or two, but, when they reply, I am not sure if I want to leave the house...:D
Weird, huh?:D
I guess, I have finally lost my mind!:D
Hava, hava nagilah, la la la la la ...:D
(this was from todays the simpsons episode, when Bart got used to sattelite tv and could not pass the SAT tests...he flipped his wig during the test and people in his head started singing Hava Nagilah)
Oct. 19th, 2009 @ 07:38 pm
|
| » To atliek nosargāt... |
|---|
bljoda...
gandrīz vai sāku draugos rakstīt to, ko negribētu, lai visi lasa!:D
man šodien smadzenes nestrādā....
...nestrādā pēc vakardienas vakara, kad biju lidostā pavadīt bijušo klasesbiedru tālā ceļā uz Jaunzēlandi.
Tāda ļoti dīvaina sajūta, jo šo čali biju saticis tikai pāris reizes pēc hanzas gaitu pabeigšanas...
Pēkšņi apskārtu, ka viņš ir viens no tiem, kas man reāli pietrūks, ja neatgriezīsies tad, kad sola atgriezties!
Kāpēc?nezinu...no viņa staro tāds mājīgums, miers, pašpārliecinātība...Varbūt tas bija viņš, kā dēļ es daudz ko uztveru stipri mierīgāk-
bija sajūta, ka visi esam tepat, blakus, ja nu kādreiz ko vajadzēs. pēc tam man vispār negribējās runāt.. braucu kluss, apstulbis, pa galvu visādas kārtējās Hanzeniku domas, atceros tekstus gadagrāmatā,
atceros skolas ikdienu, sarunas, atmosfēru... Tagad visa galva pilna ar domām- te priecīgām, te melanholiskām, te pa vidu arī kāda gauzām sērīga prātā atmiņa iešaujas...
Šodin nejauši uzgāju vienā vecā mapē vecas dzismas, ko savulaik māsa savilka kompī, dziesmu no Bridget Jones' diary- all by myself- un klausījos... klausījos atkal un atkal, līdz sapratu, ka tā ir tieši par mani sarakstīta. par mani šobrīd...skumji palika jau atkal..
vajag tikt no visa un visiem prom uz mazu mirklīti... varbūt arī jādodas kkur padzīvot? nē, diez vai! nav man tādas spējas šobrīd- dārgi man cilvēki apkārt, svarīgi ir pienākumi, kas veicami, ticība valstij arī jāvairo citu acīs- visim liekas, ka tas ir mūsu mazās pasaulītes gals, nemaz neapzinoties, ka ekonomika ir tāda viļņveidīga lieta..un ir jāic, ka būs labi, jo būs- nepametīsim valsti, valstij būs nodokļu nauda, kas piepildīs budžetu, kas tiks izlietots dažādiem mērķiem, veicinot pieprasījumu pēc mūsu ražojumiem un pakalpojumiem, kas dos naudu mūsu darba devējiem, kas šo naudu mums maksās algu veidā, kuru mēs tērēsim, dodot ieņēmumus valstij: tā tas notiek... tie, kas nemaksā nodokļus, krāpjās ar ieņēmumiem, strādā ārvalstīs, nemaksājot nodokļus Lv, lai nemaz nesūdzas- viņi ir daļēja sakne skolu slēgšanai, dārgai medicīnai un vispārējam labklājības zudumam!:)
labi...lekcija ekonomikā pasniegta, laiks gauzties tālāk...
miss hope neko nekomentē vairs manā dienasgrāmatiņā just as she doesn't care anymore... ceru, ka tā nav, though...
p.s. man ir smagi galvā iesēdusies aishas dziesma- bitīt matos!:D
Oct. 7th, 2009 @ 08:15 pm
|
| » !!! |
|---|
Vakar vienā filmā ieraudzīju to mazo un banālo bumbiņu, kuru pakratot,
tās iekšpusē sāk "snigt sniegs", un man neviļus sagribējās ziemu!!!
Forši,ne?
Sep. 23rd, 2009 @ 09:53 am
|
| » You're a swing set, i'm a kid that falls |
|---|
Uz skumjas nots manas pārdomas šajā vakarā...
Sēžu un nespēju aizmirst vārdus, ko svētdien teica kāds mans draugs...
It kā viegli, bez dziļas domas vai pārmērīgām sērām balsī
bez smagām sarunu tēmām....cepjot Ogrē gaļu un pļaujot zāli..
runa bija par svarīgākajām lietām dzīvē, kad es pateicu, ka puiša meitene,
kas arī mans labs draugs, ir viņam svarīgākā lieta pasaulē, uz ko viņš, pat
pārlieku ilgi nedomājot, ar patiesu skatienu atbildēja:
"Jā, bet žēl, ka es viņai nekad nebūšu tas svarīgākais!"
tajā brīdī uz mirkli palika dīvaini, taču to spēju sagremot tikai tagad.. un ne līdz galam..
vai tā ir atbildība par tiem, ko mēs pieradinam? vai varbūt ikdienas steiga?
daudzi teiks- krīze- darbs, nauda, kredītsaistības, stabilitāte.NĒ!
Ja reiz cilvēks ir atradis savu iztrūkstošo sirds daļu, tad nekas nedrīkst būt svarīgāks par to..
Nevar tā vienkārši, manuprāt, likt tam īpašajam justies kā otrā plāna spēlētājam, kā ielu muzikantam,
kas tevi uzmundrina, pabalsta un uzjautrina, bet paliek uz vietas, kad izlem doties tālāk...
Nevari pielīdzināt to īpašo sajūtu darbam vai sunim...draugus aizmirst nevajag, taču tie nebūs draugi,
kuriem tavs draugs nebūs kā draugs...
...
Es pat nezinu...ir sāpīgi apzināties, ka tik jaukam cilvēkam var tā gadīties.. Var jau teikt, ka mazāk zināsi- labāk naktī gulēsi;
Bet skumji ir noskatīties uz to tagad un turpmāk... Ja reiz čalis to apzinās...ja nav viņam iespēja tur ko mainīt un ar to ir
jāsamierinās...Jāsamierinās tik ilgi, cik ilgi šie cilvēciņi sildīs viens otru savās azotēs...
mana azote laikam atdzistu diezgan strauji pēc šādas apziņas iegūšanas, ja saprotiet domu...
kā domājiet jūs? kā rīkotos? vai varbūt izslēgt uz mirkli visu savu cilvēcisko pusi?...
Sep. 16th, 2009 @ 12:55 am
|
| » haa |
|---|
JG nezin par šīs lapas eksistenci...:D
Sep. 15th, 2009 @ 12:29 pm
|
| » pārdomas par pēdējām 5 minūtēm, kas iestiepjas gados sešos |
|---|
njā...strauji tuvojas tas brīdis, kad māsa sagaida savu ceturtdaļgadsimtu...tagad top dažnedažādas saldas lietas, ko nest uz darbu.. bet ne par to ir stāsts...
šodien, braucot uz rimčiku, saskatīju māsā sevi...tikai pirms kādiem 5 vai 6 gadiem... valodā, domā, darbos,....nu karoče dīvaini palika pilnīgi... bet...diemžēl, arī ne ar šo ir stāsts...
6dien vienam draugam organizējam vecpuišu balli... liekas, šogad visa latvija viens otru apprecēs... maršruts jauks, uzdevumi- interesanti, overall feeling- labs... bet sākam domāt, vai viņš ir tas čalis, kam vajag klišejiski nodrāzto stripperi vakara noslēgumā... pasūtināta jau gan ir, bet pārliecība noplok līdz ar laiku... tātad tuvāko 2 diennakšu plāns sastādīts- māsas novecošanas gadadiena (a.k.a pjanka) un bachelor party- tas pats... 7d laikam gulēšu...:D
bet....arī ne par šo ir stāsts...
Stāsts jau atkal, kā jau pie manis ierasts, pesimistiskā tonī par dzīves prioritātēm, inteliģenci un takts sajūtu...
Uzrakstīja man vakarā čalis skaipā ar domu parunāties... nu ko- runājamies... detaļās neieslīgšu, bet, sniedzot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, tapa skaidrs, ka es tipa strīdos ar viņu...nez, kurā brīdī...bet nu labi... runājam tālāk, kad man rakstāmā vidū atnāk teksts "ar labunakti.sazvanamies." un čalis aiziet offline.
Manā uztverē tas nav īsti taktiski, vai da jebkādās morāles normās pieņemti tā darīt. pēc šīs sarunas īsu brīdi aizdomājos par cilvēku vērtībām, par to, vai materiālistam bez materiāla var būt arī citas intereses un prioritātes; aizdomājos par savām vērtībām un attieksmi un secināju, ka es kādam, ko uzskatu par draugu, nevarētu šādi izdarīt... es tā parasti vispār nedaru. un, godīgi sakot, nezinu nevienu citu, kurš tā darītu.
Nemācēšu īsti teikt, kādā līmenī īsti atrodos- augstā vai stipri zemā- ja reiz manās prioritātēs cilvēks ir virs materiāla... Nezinu, cik normāli balstīt visu uz ienākumiem un izdevumiem- protams, bez naudas neizdzīvot...bet vai tāpēc nolādēt savu valsti, aizmirst, kas īsti ir draudzība vai elementāra pieklājība... Tā vietā izvēloties skrējienu pēc miljona, nekontrolējamu reibinošo vielu lietošanu un draugu nepārtrauktu apvainošanu?
Neuzskatu, ka būtu pelnījis šādu attieksmi, neuzskatu, ka man būtu jāpacieš nepārtraukti pazemojumi no tā saucamajiem draugiem...
vai vēl kāds ir dzirdējis, ka vidēji 6 gadu laikā cilvēks nomaina ~50% draugu? ...laikam ir nācis laiks pārmaiņām?!
Pēc visa šī pārdomu salīdzinoši īsā brīža joprojām domāju par pagājušiem 6 gadiem...par jaukākajiem cilvēkiem, ko ir gadījies līdz šim satikt, par kopīgajiem laikiem un vērtībām, par to, ko viņi man ir devuši un ko esmu devis viņiem... viens bez otra mēs nebūtu pat puse no tā, kas esam... mēs joprojām esam vienoti, satiekamies, uzturam kontaktus, un, pats svarīgākais, iesaistam viens otru savās tagadējās dzīvēs pat bez iemesla tikties vai iesaistīt... tā ir īsta vērtība...kādi 25-30 draugi, kas viens par otru top informēti pat 3 gadus pēc šķiršanās...
labi...šoreiz laikam pietiks romānu rakstīt, kādreiz paturpināšu..un zini, ja joprojām ielūkojies šajā lapelē, lai paskatītos jaunāko ierakstu, zini, ka esi īpašs manā dzīvē...
Aug. 13th, 2009 @ 11:40 pm
|
| » filosofija |
|---|
pirmā lekcija filosofijā pagāja ar dažiem izteikumiem pārdomām. šitie teksti liekas truli, bet pieejot tam filosofiski, ir viela pārdomām...
un vispār man jau mēnešus 4 ir tāds noskaņojums, lai apgūtu filosofiju...
* katrai rotaļlietai ir tiesības tikt salauztai
* ja viss nenormālais tik tiešām būtu nenormāls, vai tas būtu tik bieži sastopams?...:D
...vot padomā par šo!:)
May. 4th, 2009 @ 12:39 am
|
| » mēs norausim no sevis visu lieko.... |
|---|
mēs skriesim tik ātri, pat gaisma nepanāks mūs...
šī dziesma man vnm saista asociācijas ar sen pagājušiem laikiem ogrē...
vasara, vēls vakars & mēs- bezrūpīgi jaunieši, kas klaiņo pa tumšajām ielām, runā par visu, kas prātā, daram to, kas ienāk prātā,
apkārt koki, daba, mēness, neviena balss, tik pa kādam sunim, kas uzgaudo lielajam spīdeklim vai ierejas dzirdot mūs.
pietrūkst...
enīvejs ar šo gribēju ne tikai atcerēties to, bet arī pateikt, ka lēnām atgriežos pie vasaras mūzikas režīma un ceru uz kaut neilgu atgriešanos pie tā!
Mar. 18th, 2009 @ 11:36 pm
|
| » esc lv 2009 |
|---|
:D
mana nākamā profesija laikam būs kritiķis....
veidojas savs konkrēts priekštats par katru pēdējā laika pasākumu.
...un draugiem.lv portāls nebūs laikam pareizākā vieta, kur to izteikt!!
Laikam lielāko daļu no skatītāju favorītiem es atstātu aiz svītras jau vakar,
bet mans tops sastāv ,visticamākais, no Triānas parka, aishas un Sabīnes un PeR
camillas - nožēlojama parodija par Jason Mraz
viena beibe iesprūdusi 89.gadā, atdarinot GaGa tekstus, kustības un skaņas.... un kas pievelna nav kārtībā ar to sintezatoru??? c'mon! tā varēja '88 darīt un tas skaitījās krua!!:D
tādus kadrus kā kristinu, busuli un daugavpils džekus jau nu nebūtu laidis uz šovakaru!:D ...tad jau labāk polimaukas...oi policistas tb...
....
nu nu...gaidu komentārus par šito!:D
Feb. 28th, 2009 @ 10:35 pm
|
| » naivums |
|---|
...ilgojos pēc tā, kāds biju gadus 7 atpakaļ- naivs un dumjš, bez nevienas rūpes un problēmas...
ar iespēju pateikt nē kādam, kurš tajā brīdī visticamāk cerēja un gaidīja jā!
gribu bezrūpīgas, garas un atticībām pārbagātas vasaras ar lētu šmigu, pēc kuras gājām ar kājām...
šodien sakāpa man uz nerviem viņa...gan jau pārdzīvošu, bet gribu pilnīgu neko. vismaz 2 nedēļas ar neko. ar draugiem, kas atrod laiku, ar velo, to pašu lēto šmigu bez domām par nākošo rītu, bez pienākumiem un problēmām!!! tuvākā laikā laikam nespīd, bet nu kas var zināt...varbūt uz lildienām jāpagarina brīvlaiks...:d
Feb. 25th, 2009 @ 08:14 pm
|
| » Free of charge no more |
|---|
Šodien apsmadzeņoju varenjauku iespēju- neļaut vairs kaimiņiem lietot manu netu tā pat vien!:D
senāk par iemeslu tam kalpoja mex darba kompja nesavietojamība ar kodētu wireless, bet nu viņa vairs tādu nelieto...:D
tad nu mani šodien nokaitināja lēns nets un es izdomāju visiem atriebties. tgd mani sauc trojan32 un lietoju WPA-PSK AES wireless ar garu jo garu paroli...:D fu*k 'em all, kā sacīt jāsaka!:D
Feb. 24th, 2009 @ 12:50 pm
|
| » ;) |
|---|
Jau iepriekš esmu klabinājis un dienasgrāmatojis par divām blondām skaistuļām, kas pelna naudu ar savām mutēm ( lasīt: dziedātājas Britnija un lady GaGa)
un nu nejauši uzdūros vienam zelta gabaliņam ar nosaukumu "plūstošās smiltis"... tad nu visi lejupielādējam savos datoros/pleijeros vai telefonos & iečolējam
britney spears feat. lady gaga- quicksand (esot itkā atrodams arī britnijas cirkū, bet nevienā no manām versijām nerēgojas tāds treks...) :)
Feb. 17th, 2009 @ 04:32 pm
|
| » .... |
|---|
ilgi neesmu neko diži klabinājis.
laikam ir pienācis laiks.
Tagad sēžu un domāju parsaviem draugiem.
pēdējo pāris nedēļu laikā man ir radusies dīvaina sajūta
...liekas, ka draugi, ar kuriem komunicēju retāk, tie, ar kuriem
runāju par mazāk privātām tēmām, man ir patiesībā tuvāki par tiem, ko
pēdējā laikā esmu saticis biežāk, ar ko runājis vai sarakstījies biežāk.
un es pat nezinu, kāpēc tas tā ir.
Draudzības pamatā it kā esot uzticēšanās...abpusēja...
no šībrīža draugiem sort of daļēji jūtu šo uzticēšanos, taču ne pietiekami.
toties vilšanās un neuzticība gan ir manāma arvien biežāk.
misteru A jau bieži vien paliek grūti klausīties, jo vai nu kkas ir noticis viņam, apnicis viņam, vai izbesījis viņam. laika nav, jādara it kā daudz, tikai rezultātus neizdodas taustāmi manīt. par to, ko gribētu citi, ....
māsa kaitina ...it sevišķi no rītiem, ja man vēl nav jāceļas...:D
biju vienu vakaru pie l&k aizdevies....man tur patika...pat ļoti patika...
nezinu, kāpēc, taču pirmo reizi pa ilgiem laikiem ciemos jutos tiešām kā mājās-
-nepiespiesti, neuzspīlēti un neuztverts kā viesis/ciemiņš. rezultāts vienkāršs- kikii nāk uz kori & es sāku vairāk satusēt ar cāli,krisitapu, l&k.
p.s. atvainojos, ja ir izlasts kāds n,s,i burts vai atstarpe, jo tie mēdz nestrādāt bieži... itkā čekoju līdzi, bet ne vnm pamanu kļūdas!!!
j.
Jan. 29th, 2009 @ 12:42 am
|
|
|