mēs skriesim tik ātri, pat gaisma nepanāks mūs...
šī dziesma man vnm saista asociācijas ar sen pagājušiem laikiem ogrē...
vasara, vēls vakars & mēs- bezrūpīgi jaunieši, kas klaiņo pa tumšajām ielām, runā par visu, kas prātā, daram to, kas ienāk prātā,
apkārt koki, daba, mēness, neviena balss, tik pa kādam sunim, kas uzgaudo lielajam spīdeklim vai ierejas dzirdot mūs.
pietrūkst...
enīvejs ar šo gribēju ne tikai atcerēties to, bet arī pateikt, ka lēnām atgriežos pie vasaras mūzikas režīma un ceru uz kaut neilgu atgriešanos pie tā!man skan:: dzelzs vilks- mēness |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
