 pārdomas par pēdējām 5 minūtēm, kas iestiepjas gados sešos | Aug. 13th, 2009 @ 11:40 pm  |
|---|
njā...strauji tuvojas tas brīdis, kad māsa sagaida savu ceturtdaļgadsimtu...tagad top dažnedažādas saldas lietas, ko nest uz darbu.. bet ne par to ir stāsts...
šodien, braucot uz rimčiku, saskatīju māsā sevi...tikai pirms kādiem 5 vai 6 gadiem... valodā, domā, darbos,....nu karoče dīvaini palika pilnīgi... bet...diemžēl, arī ne ar šo ir stāsts...
6dien vienam draugam organizējam vecpuišu balli... liekas, šogad visa latvija viens otru apprecēs... maršruts jauks, uzdevumi- interesanti, overall feeling- labs... bet sākam domāt, vai viņš ir tas čalis, kam vajag klišejiski nodrāzto stripperi vakara noslēgumā... pasūtināta jau gan ir, bet pārliecība noplok līdz ar laiku... tātad tuvāko 2 diennakšu plāns sastādīts- māsas novecošanas gadadiena (a.k.a pjanka) un bachelor party- tas pats... 7d laikam gulēšu...:D
bet....arī ne par šo ir stāsts...
Stāsts jau atkal, kā jau pie manis ierasts, pesimistiskā tonī par dzīves prioritātēm, inteliģenci un takts sajūtu...
Uzrakstīja man vakarā čalis skaipā ar domu parunāties... nu ko- runājamies... detaļās neieslīgšu, bet, sniedzot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, tapa skaidrs, ka es tipa strīdos ar viņu...nez, kurā brīdī...bet nu labi... runājam tālāk, kad man rakstāmā vidū atnāk teksts "ar labunakti.sazvanamies." un čalis aiziet offline.
Manā uztverē tas nav īsti taktiski, vai da jebkādās morāles normās pieņemti tā darīt. pēc šīs sarunas īsu brīdi aizdomājos par cilvēku vērtībām, par to, vai materiālistam bez materiāla var būt arī citas intereses un prioritātes; aizdomājos par savām vērtībām un attieksmi un secināju, ka es kādam, ko uzskatu par draugu, nevarētu šādi izdarīt... es tā parasti vispār nedaru. un, godīgi sakot, nezinu nevienu citu, kurš tā darītu.
Nemācēšu īsti teikt, kādā līmenī īsti atrodos- augstā vai stipri zemā- ja reiz manās prioritātēs cilvēks ir virs materiāla... Nezinu, cik normāli balstīt visu uz ienākumiem un izdevumiem- protams, bez naudas neizdzīvot...bet vai tāpēc nolādēt savu valsti, aizmirst, kas īsti ir draudzība vai elementāra pieklājība... Tā vietā izvēloties skrējienu pēc miljona, nekontrolējamu reibinošo vielu lietošanu un draugu nepārtrauktu apvainošanu?
Neuzskatu, ka būtu pelnījis šādu attieksmi, neuzskatu, ka man būtu jāpacieš nepārtraukti pazemojumi no tā saucamajiem draugiem...
vai vēl kāds ir dzirdējis, ka vidēji 6 gadu laikā cilvēks nomaina ~50% draugu? ...laikam ir nācis laiks pārmaiņām?!
Pēc visa šī pārdomu salīdzinoši īsā brīža joprojām domāju par pagājušiem 6 gadiem...par jaukākajiem cilvēkiem, ko ir gadījies līdz šim satikt, par kopīgajiem laikiem un vērtībām, par to, ko viņi man ir devuši un ko esmu devis viņiem... viens bez otra mēs nebūtu pat puse no tā, kas esam... mēs joprojām esam vienoti, satiekamies, uzturam kontaktus, un, pats svarīgākais, iesaistam viens otru savās tagadējās dzīvēs pat bez iemesla tikties vai iesaistīt... tā ir īsta vērtība...kādi 25-30 draugi, kas viens par otru top informēti pat 3 gadus pēc šķiršanās...
labi...šoreiz laikam pietiks romānu rakstīt, kādreiz paturpināšu..un zini, ja joprojām ielūkojies šajā lapelē, lai paskatītos jaunāko ierakstu, zini, ka esi īpašs manā dzīvē...fiilingz i : ;( man skan:: Green Day- 21 guns |
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: |
August 25th, 2009 - 02:09 pm |
|---|
|
|
jā
|
(Link) |
|
es joprojām ielukojos, pat biežāk, daudz biežāk nekā Tu te kko ieraksti un ar katru reiz gaidu ko jaunu :) man pat šī lapele ir favorītos... lūk tā.
Buč brāl :)
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}