Kapitālisms visu vēl nav skāris
Atzīšos, ka šodien mani šis un tas tomēr pārsteidza.

Vajadzības spiests (meklēju informāciju par vienu no pirmās Latvijas brīvvalsts laika izcilākajiem pianistu un Vītola mūzikas akadēmijas prorektoru Paulu Šubertu), iegriezos Mūzikas muzejā, tajā kurš Āgenskalnā. Mani ļoti laipni uzņēma - kad pateicu sava nāciena iemeslu, pat sacīja, ka ir gaidījuši, lai arī iepriekš ne ar vienu neko sarunājis nebiju, bet tas nu tā. Šādi tādi biogrāfiskie dati viņiem, protams, aizķērušies bija. Tos tad arī palūdzu nokopēt (kopumā sanāca trīs A4 formāta lapas).

Šeit arī seko pārsteigums - kad pavaicāju, cik man ir jāsamaksā par kopēšanu, muzeja darbinieki uz mani paskatījās kā uz maķenīt nepieskaitāmu, jo viņi tādu praksi nepiekopjot. Tiesa, sevišķi daudz apmeklētāju gan viņiem nemēdz būt, jo lasītava ar apjomīgāko informācijas krātuvi atrodas pavisam citā vietā, bet tomēr.

Draudzīgi nosmējāmies, ka mežonīgā kapitālisma iekārta jauno paaudzi ir pagalam samaitājusi un devos projām.

Kas vēl teica, ka par pliku paldies tikai kaķi sprāgstot?