dzintars ([info]dzintars) rakstīja,
@ 2004-04-27 12:32:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Jesse'nBaums
Kā jau vakar solīju, manā daiļradē ir parādījušies jauni personāži. Tad nu dodu iespēju ar viņiem iepazīties arī Jums, man dārgie lasītāji.

1. Notikums - Sievietes

Reiz sensenos laikos, kad Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā un Rīgas centrā cauri nerimstošās transporta plūsmas radītajiem trokšņiem varēja dzirdēt vārnu dziesmas, Jesse savas mājas pagalmā remontēja motociklu. Patiesību sakot, motociklam nekas sevišķs nekaitēja, un tas tikpat labi varēja kustēties uz priekšu arī bez iepriekšējas ķirurģiskas iejaukšanās, taču tajā saulainajā rītā Jessem vajadzēja rast mieru, ar kaut ko nodarbojoties.

Kad Jesse kādu laiciņu bija knibinājies ap savu divriteni, pienāca viņa senais paziņa Baums, kurš dzīvoja turpat kaimiņos.

"Ko tad tu šorīt tāds apgarots?" pienācējs jautāja dedzīgajam mehāniķim.
"Izšķīros," Jesse atbildēja un izlikās, ka pievelk kādu vaļīgāku uzgriezni.
"Par ko?" Baums vēlējās noskaidrot lietas apstākļus mazliet precīzāk.
"Nevis par ko, bet no kā," Jesse izlaboja, joprojām izlikdamies, ka motocikla labošana no viņa prasa nopietnu garīgo un fizisko piepūli.
"Ā," Baums novilka, tādā veidā pauzdams savu apķērību, kas gan nebija sevišķi attīstījusies, "Un no kā tad tu izšķīries?"
"No savas līzes," Jesse paskaidroja, sevišķi izstiepdams pēdējā vārda pirmo zilbi.
"Par ko tad tā?" Baums izbrīnējās, jo Jesses līzi pazina kā visai jaunu un pievilcīgu būtni.

"Redzi," Jesse nosvieda uzgriežņu atslēgu zemē un piecēlās kājās, lai būtu vieglāk kontaktēties ar sarunu biedru, "Šorīt no rīta pamodos un sapratu, ka man blakus guļ parasts gaļas gabals."
"Vai tad nomira, ko?" Baums pārtrauca runātāju.
"Nē, nē," Jesse nomierināja satraukušos prātu, "Nomirt nenomira. Tātad - man blakus guļ gaļas blāķis, kas mani saista apmēram tāpat kā vistu spārniņi, kurus mēdzu reizēm gatavot, citiem vārdiem sakot, tikai kā gaļa."
"Tad noēdi?" Baums krietni sabijās un pārmeta krustu, jo tādā gadījumā Jesse taču varēja noēst arī viņu!
"Un tad es nolēmu pateikt viņai, ka turpmāk mēs iesim katrs savu ceļu," Jesse izlikās nedzirdējis Bauma pēdējo jautājumu.
"Ā," Baums attapās, ka ir smagi pārsteidzies, "Un ko tu? Pateici?"
"Pateicu gan," Jesse noskaldīja.
"Un ko šī?"
"Protams, izplūda asarās," Jesse noplātīja rokas, "Sacīja, ka es esot nelietis, un viņa mani mīlot."
"Un ko tu?"
"Apģērbos un gāju mājās."
"Un ko šī?" Baums nerimās.
"To nu es vairs nezinu," Jesse nopūtās.

Tad pienāca Naivots un teica: "Eh, jaunekļi, jaunekļi! Izvirtuši esat. Manā laikā tādas lietas nenotika, un vīri ar sievām kopīgā gultā likās tikai pēc kāzām. Tā ja."

Pateicis savu sakāmo, Naivots aizgāja, no kurienes nācis. Aizgāja arī Baums, bet Jesse ķērās pie sava motocikla remonta, kas patiesībā nemaz nebija vajadzīgs.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]anabella
2004-04-27 13:19 (saite)
Pasmaidīju un aizdomājos.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?