Par aforismiem
Cilvēki rakstnieku atsevišķos un kaut kur iepītos domu graudus uztver par absolūto patiesību. Viņi tos izraksta un rūpīgi glabā, ar nepacietību gaidot brīdi, kad viedā vārdus varēs ierakstīt kādā apsveikuma kartiņā vai izmantot disputā, lai parādītu savas domas augsto lidojumu.

Jo vairāk līdzības rakstnieks izmanto, jo lielāku apbrīnu un cieņu savos lasītājos viņš rada; un viņi uzskata par pienākumu šiem vārdiem ticēt.

Cilvēku dzīves sabruktu kā kāršu namiņš, ja kāds rakstnieks atzītos, ka tās sakrālās frāzes ir radušās gluži nejauši, un viņš šaubās, vai tā maz ir patiesība.