Aklais akordeonists
Vakar atkal redzēju aklo akordeonistu.
"Kur tu teci, kur tu teci..."
Es, tāpat kā lielākais vairums, aizsteidzos viņam garām, cenzdamies neuzlūkot nelaimes ķerto vīru. It kā mūsu novēršanās noslaucītu viņu no zemes virsas... Ir labāk, ja neviens tumšs plankumiņš neizbojā mūsu rozā pasauli.
Un tomēr, vēl ilgi, cauri lielpilsētas trokšņiem, man līdzi laužas aklā akordeonista spēlētā melodija...
"Virši zili, virši sārti
Tā kā jūra zibu un zied.
Pēdējie tie goda vārti,
Vasarai, kur cauri iet...
Paies gadi, norims ilgas,
Acīs uguns izdzisīs,
Dvēseli kā sausas smilgas
Saltas, tukšas dienas tīs."