Pusceļā uz sevi
Es esmu tikai pusceļā uz sevi,
Saviem darbiem, savām paša domām.
Un, ziniet, tie ir salti meli,
Ja kāds sakās sevī atradis ir sevi,
Svētulīgi kopā saliktām rokām.

Es esmu tikai pusceļā uz sevi,
Un zinu - galā nekad nenonākšu es.
To cerēt būtu pārāk naivi,
Jo mūsos mājo daudzas pasaules.

Es vienmēr būšu tikai pusceļā uz sevi,
Kaut nezinu, cik patiesībā ceļš ir garā.
Un lielākais, ko Liktens dzīvei man būs devis,
Būs šis sevī nekad nepabeigtais karš.