Karaļnami
Aiz gara laika nolēmu paskatīties dokumentālu filmu par britu karaļnamu. Šoreiz stāstīja par princeses Diānas gaitām un viņas divu dēlu nākšanu pasaulē.

Šī filma mani vedināja uz pārdomām par karaļiem, prinčiem un princesēm. Ja tā paskatās šo cilvēku biogrāfijas, tad vienīgais ievērojamais fakts tajās ir “piedzimšana karaļa ģimenē”. Visu savu dzīvi viņi aizvada, vazādamies pa dažādiem publiskiem un ne tik publiskiem pasākumiem šķiezdami vecāku sarūpētās bagātības.

Kāpēc man būtu jāciena Skandināvijas un citu valstu karaļi, ja viņi savā dzīvē neko nav paveikuši? Labi, liela daļa no viņiem nodarbojas ar labdarību... vai to naudu, ko viņi atdod nabagiem, viņi paši savām rokām ir nopelnījuši? Lai arī nezinu, no kādiem līdzekļiem pārtiek šie greznie karaļnami, mani māc stipras šaubas, ka strādājuši viņi savā mūžā nav ne vienu dienu.

Un cilvēki uz viņiem raugās kā uz kaut ko īpašu tikai tāpēc, ka viņu senči bija bagāti un spēja nodrošināt bezrūpīgu dzīvi saviem pēctečiem vairākus gadsimtus pēc savas nāves.