sabesiija ljoti...
blaaaa, noshaushu katru, kas man meegjinaas neluugts maaciit dziivot!!!

tikko knapi notureejos nemetot ar dakshinju... nu aarpraac. vispirms cilveeks izvelk mani kafijaa, tipa - taapat vien par dziivi parunaaties...un tad uz katru manu vismazaako piikstienu seko: "es Tev ieteiktu...." un 15 minuushu nepaartarukti vaardu pluudi ar nerimtiigiem piemeeriem no savas paraugdziives, kuros klausoties, un veelaak meegjinot neklausiities, galva uzpuutaas kaa balons... aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa!!!!! un viss tikai taapeec, ka caur pazinju pazinjaam saklausiits, ka esmu nemieraa ar savu dziivi, t.i. - konkreetaak ar darbu. bet es tachu nebiju luugusi man kaut ko ieteikt!! blaa... nevienam. bet vismazaak jau nu kaadam, kas man liekas stulbs un pashpaarliecinaats idiots...

kur lai no taa visa glaabjas? :( man paarak biezhi skjiet, ka neveelos vairs satikties un runaaties ar cilveekiem - tie dazhi, kurus cienu, man nav sasniedzami, bet no tiem, kas ikdienaa blakus, neko jaunu neuzzinu - viena vieniiga laika teereeshana un plika blabla... skumji. besiijos. buutu kaut kaadu graamateli uz darbu panjeemusi...