Raksts Nr. 1
   Tā nu laikam šis būs pirmais ieraksts. Šodien šeit piereģistrējos , bet ne jau no labas dzīvēs, vienkārši tā gadījās. Nu lūk, reiz man pašam bija savs blogs, nekas izcils, bet tomēr savējais, kur laiku pa laikam kaut ko nebūt iecepu. Vispār, kad es gribu rakstīt, es esmu neapturams, tāpēc sajutis iedvesmu droši ielogojos savā parto.blogs.lv un gatavojos kaut ko jaunu ierakstīt. Nav jau tā, ka manai dienasgrāmatai būtu liela popularitāte, bet savi cienītāji tomēr bija – pats diezgan bieži pārlasīju, ko es iepriekšējās reizēs biju sadzejojis un vienreiz vienam no maniem retajiem draugiem piespiedu to palasīt. Ceru, ka šeit popularitāte nebūs mazāka. Ā pareizi – taisījos ierakstīt savā nu jau bijušajā blogā ko jaunu, bet liels bija mans pārsteigums, ka tas ir nobloķēts, redz, veselu pusgadu nebija tapis neviens jauns raksts. Gribi atbloķēt - maksā Ls 0,95 . Velns, negribēju maksāt, bet pirksti tā vien niezēja ko uzrakstīt – bet kur? Par laimi, lasot laacz.lv, uzdūros rakstam par kaut kādu nebūt skandālu klab.lv – kāds kaut kur metis benčikus uz zemes, uzrodas kaut kādi tipāži vai ar dunci vai tunci, sarunā rupjības, apsola pa seju, a benčiku metējs izrādās kaut kāds žurnālists, kurs tvnet.lv izkliedz savu sāpi, par ko vīri no klab.lv gardi pasmejas. Beidzas ar to, ka galvenais smējējs no klab.lv tiek izmests. Jā, nav slikta reklāma šai interneta vietai izdomāta. Tāpēc esmu te un rakstu pirmo rakstu.
   Uzreiz atvainošos par savu rakstu kvalitāti, saprotiet skaidrā viņi netiek rakstīti. Būšu konsekvents – ja būšu sarunājis kaut ko rupju par latvians.lv, tad nākošajos rakstos iestāšos par „Latviju - latviešiem” un Abrenes neatdošanu Krievijai.

(Bilde tikai tests - jāsaprot taču kā viss te darbojas)