Protams, ka ir forši pateikt kaut ko absolūtu un galēju. Short bursts of dopamine. Es joprojām cīnos ar šo elementu, šo vēlmi proklamēt to, ka x ir balts un z ir melns, lai gan abas vienības nav tik viennozīmīgas. Kāpēc būtu veselīgi neieslīgt galējībās, runājot un domājot?
Jo tā patiesība paiet garām, mūsu emocijām to dekonstruējot un izmētājot pa vidi.