Skečs par ministry of silly walks šobrīd ir par manu dēlu. Vakar mēs gājām mājās un viņam pēkšņi ieslēdzās atpakaļgaita. Tas ir tā, ka skrien no kalna lejā atmuguriski un nelabi bļauj: "AAAA!" Es pat paspēju pavaicāt, kāpēc tā atpakaļgaita tik skaļa, un saņēmu atbildi, ka atpakaļgaita neesot skaļa, bet viņš pats esot skaļš, jo nevar izslēgt atpakaļgaitu. Es pamēģināju viņu apgriezt otrādi, bet tad viņš turpināja skriet atpakaļgaitā, tikai mājām pretējā virzienā, mums abiem priecīgi smejoties.
šī jezga piesaistīja dažu vīriešu suņu staidzinātāju uzmanību. Kādu kvartālu mums sekoja, es jau sāku tramīgi atskatīties, līdz sagaidīju jautājumu : "Vai viss kārtībā? Dzirdējām, ka bērns kliedz Palīgā un nācām skatīties!" Es pat apstulbu, bet paskaidroju, ka viņš bļauj tikai AAA, nevis palīgā, un dara to tāpēc, ka spēlē, ka viņam ieslēgusies atpakaļgaita, ko nevar izslēgt. Onkuļus laikam šāds dīvains skaidrojums apmierināja, un viņi strauji mainīja trajektoriju par 180 grādiem un devās mājās ar visiem sunīšiem. Bet es turpināju ceļu priecīga, ka mūsu pilsētā tik nevienaldzīga sabiedrība.
Savukārt mājās bija beigusies kaķu barība un pārāk vēls, lai nopirktu, tāpēc pabaroju kaķi ar makaronos iemaisītiem kalmāru konserviem. Jau ejot tīrīt zobus pamanīju, ka saldajā ēdienā viņš lok bērna neizdzerto kakao.