Jāpieraksta, lai neaizmirstu: šorīt braucām ar vīratēvu uz bērna dārziņu pa citu ceļu, un viņš priecīgs saka, ka atceras šo vietu, jo ome te esot jaunībā īrējusi jumta istabiņu. Es atcerējos, ka tajā pavasarī, kad izsludināja pandēmiju, daudz pastaigājos pa mežiem un pilsētas nomalēm, un pie vienas no tām mājelēm tieši tajā ielā mani pārņēma tāda ļoti spēcīga dežavū sajūta, it kā es būtu te jau bijusi vai dzīvojusi iepriekš. Tādas sajūtas reizēm mēdz pierakstīt iepriekšējām dzīvēm. Gandrīz vai jāaizved ome pastaigā un jānoprasa, kura īsti bija tā māja, kurā pirms 40 gadiem tika ieņemts mans vīrs.