Bērns paziņojis auklītei, ka ies uz baznīcu lūgt dieviņam, lai viņam nebūtu jāguļ pusdienlaiks. It kā jau ir zināms progress, jo iepriekšējais problēmas risinājums bija aiznest savu gultu uz pagrabu un sazāģēt ar zāģi. Vienīgi nesapratu, no kurienes viņš to ņēmis. Izrādās - es esmu teikusi, ka iešu uz baznīcu palūgt, lai dieviņš palīdz mums pabeigt māju. Bērns jau neuztver, ka šī ironiska runas figūra, ilustrācija situācijai, kurā nezini, ko iesākt. Ome arī vasarā teikusi ka lūgs dieviņam lietutiņu, kaut gan vispār ir īsta postpadomju ateiste un neiet uz baznīcu pat Ziemassvētkos.
Turklāt viņš nelūgšot, lai visiem bērniem nav jāguļ, bet tikai viņam!