miers un balanss
es sapratu, ka nekad vairs nebūšu (protams, tikai tāpēc, ka nejutīšos) viena, ja nodarbošos ar rakstīšanu.
Es, kas rakstu, ir kā otrs es. Labāks, augstsirdīgāks, draudzīgāks, līdzsvarotāks un optimistiskāks es. Kāds, uz kuru mans iekšējais wannabe komunists un pusaudzis varētu paļauties un kuram uzticēt palīdzēt sevi izvilkt no dažu metru dziļas nihilisma un depresivitātes bedres.
Reizē, kāds, kuru neuztrauc, kā iegūt draugus un par varītēm iepatikties cilvēkiem. Atstāsim šo darbu nevienam.