Sweet oblivion/ agris rīts
We are a waste and damage to this planet and ourselves.
Tautai, pa lielam, neinteresē, ko mēs ēdam, ko elpojam, lietojam, kas mums skan apkārt; ko izmetam, un kur tas viss pēc tam paliek. Kas ir prom no acīm, tas vairs neeksistē. Varbūt kā manu pusapzināto rīcību blakusprodukts šobrīd manā organismā rodas jaunas vēža šūnas. Un tas ir norm, jo man ir brīvība tikt bombardētam ar informāciju par notiekošo Kiviča dzīvē, un tai pašā laikā, būt neziņā par to, kas notiek, vai var notikt, ar mani pašu.
Mēs dzīvojam laikā, kad būtiski ir nevis tas, ka manas dzīves filmas uzņemšanas procesā neviens nav cietis, bet gan tas, ka manas jūtas nav tikušas aizvainotas. Visas jomas caurauž tirgus politika un tirgus diplomātija. Tikai tie cilvēki pēc tam no savas atbildības var atpirkties par pasaules sajāšanas un cilvēku mānīšanas procesā nopelnīto naudu. Un tā tas paliek. Indulģences šodien strādā vēl joprojām.
Es, kā vienmēr, ceru, ka mans drūmais viedoklis neatbilst situācijai. Comments are allowed, if any.