centība
Attapāmies, kad vilciens jau piestāja nolaistajā N. stacijā. Laukā krēsloja. Skrienot laukā no vagona, aizmirsām uz krēsla viņa žaketi, tāpēc nācās lūgt palīdzību stacijas darbniekiem. Mani noturēja dispičera kabinetā vairāk kā pusstundu: kamēr sazvanīja vilciena servisu, noskaidroja žaketes apraktsu, nodeva šo informāciju vilciena servisam, kas nogādāja priekšmetu nākamās pieturas mantu glabātuvē. Es pacietīgi stāvēju klaustrfobiskās telpas stūrī, atspiedusies pret sekciju, un skatījos uz saldumu trauku, lai nejustu dispičera kaitinošo klātbūtni. Viņš man piedāvāja krēslu – es atteicos. Telpā ienāca vēl trīs darbinieki un vecākais piedāvāja man saldumus no trauka.. Šķita, vieglāk būtu norīt vēl vienu kausiņu spermas, nekā viļāt pa muti to mīkstās rīsa mīklas pikuci ar saldo pupu pildījumu. Žakete tika atrasta un nogādāta U. stacijā.