dushanbe's Journal
Thursday, October 29th, 2009

Date:2009-10-29 13:44
Subject:centība
Security:Public

Mēs ļoti centāmies. Domājām, ka pārvietošanās pasaules telpā un laika zonu šķērsošana ļaus atgriezties tajā vietā, kur viss reiz bija nogājis greizi – nokļūt vēl vienu reizi pirmās mīlestības punktā un šoreiz visu izdarīt pareizi. Vienojāmies par attiecību norisi kā zinātniskie līdzstrādnieki pirms svarīga eksperimenta veikšanas, bet pārcentāmies jau pirmajā teleportācijas reizē.

post a comment



Date:2009-10-29 13:46
Subject:centība
Security:Public

No piezīmēm:

„Iznāca pirmais sirmais vīrs ar Kopenhāgenas zīmīti pie čemodāna – likās kuņģī uzsprāgst mēģene asu skābi.
Hiptnotizēju matētās stikla durvis.
Sajūtas: kā stāvot uz cirka trapeces;
sekot sekundes desmitdaļām – nofiksēt sejas izteiksmi brīdī, kad pavērsies durvis, lai smaids neizplūst pārlaimības grimasē"

post a comment



Date:2009-10-29 13:49
Subject:centība
Security:Public

Cilvēki nāca viens pēc otra ar pusminūšu distancēm un manī katrreiz arvien vairāk noraustījās nemierīgas sagaidītājas reflekss. Kad beidzot, noaudzis ar bārdu un nobružātu čemodānu rokās, parādījās viņš, nekāda grimasu kontrole nedarbojās, es metos ap kaklu pāri sagaidītāju lentai un man tā trīcēja kājas it kā es pati būtu pavadījusi 20 stundas debesīs krītot. Mēs būtu ilgi tur stāvējuši apjukumā, taču laimīgā kārtā lidostas uzbūve visas cilvēciskās vājības pakļauj racionālai shēmai - novirza katru pasažieri pa pareizo renīti uz pareizo izeju. Tāda kārtība ir tikai lidostās, tā ir iekļauta biļetes cenā. Pārējā pasaulē valda haoss. Neizejot no telpām, 15 minūtēs mēs tikām līdz ātrvilcienam.

post a comment



Date:2009-10-29 13:53
Subject:centība
Security:Public

Ar sky-liner uz centru nokļūst nervozākie pasažieri. Tam ir tikai 2 nesmēķētāju vagoni no desmit. Mūsu vagons bija pustukšs, tā bija pēcpusdiena. Aiz loga iepuvušo novembra ainavu atsvaidzināja spilgti oranžas hurmas, bet līdz urbānās ainavas vērošanai netikām: viņš ātri atklāja kailumu, kas sākas uzreiz aiz garās zeķes, atņēma man apakšbikses un iespieda manu galvu sev starp kājām.

post a comment



Date:2009-10-29 13:55
Subject:centība
Security:Public

Attapāmies, kad vilciens jau piestāja nolaistajā N. stacijā. Laukā krēsloja. Skrienot laukā no vagona, aizmirsām uz krēsla viņa žaketi, tāpēc nācās lūgt palīdzību stacijas darbniekiem. Mani noturēja dispičera kabinetā vairāk kā pusstundu: kamēr sazvanīja vilciena servisu, noskaidroja žaketes apraktsu, nodeva šo informāciju vilciena servisam, kas nogādāja priekšmetu nākamās pieturas mantu glabātuvē. Es pacietīgi stāvēju klaustrfobiskās telpas stūrī, atspiedusies pret sekciju, un skatījos uz saldumu trauku, lai nejustu dispičera kaitinošo klātbūtni. Viņš man piedāvāja krēslu – es atteicos. Telpā ienāca vēl trīs darbinieki un vecākais piedāvāja man saldumus no trauka.. Šķita, vieglāk būtu norīt vēl vienu kausiņu spermas, nekā viļāt pa muti to mīkstās rīsa mīklas pikuci ar saldo pupu pildījumu. Žakete tika atrasta un nogādāta U. stacijā.

post a comment



Date:2009-10-29 13:58
Subject:centība
Security:Public

- vai es varētu tev palūgt atpakaļ savas apkašbikses? – es jautāju, kad beidzot biju izkļuvusi no dispičera kabineta. Laukā jau bija tumšs un smidzināja, mēs devāmies parka virzienā. Tinamā cigarete negribēja degt un nebija arī neviena soliņa pa ceļam. Viss gaidīšanas pacēlums bija pazudis. Bezpajumtnieki lēnīgi vilka iedzīvi uz otru izbetonētā dārza stūri. Es nebiju iedomājusies, ka diena pret vakaru būs drēgna.

post a comment


browse days
my journal