Nacionālās, resp., personīgās futbola skatīšanās īpatnības
Noskatījos divas Anglijas čempionšipa (old Division 2) spēles: Plymouth Argyle 1 Southampton 2 un Sheffield Wednesday 0 Preston North End 1. Ja skatās pēc spēles kvalitātes, tad pirmā noteikti bija labāka - precīzākas piespēles, labāka bumbas kontrole, spēles struktūra un intensitāte, bet skatīties neinteresantāk. Pirms pāris gadiem pēc kādas Liverpool vs ManCity spēles jau tiku nokomentējis, ka, jā, kvalitāte ofigennā, bet skatīties uz to ir tikai nedaudz aizraujošāk kā uz tikko nokrāsotas sienas žūšanu. Tagad tas ir aizgājis tālāk lejup pa futbola piramīdu. Nav jau tā, ka Šefīldā abas komandas nevarētu divas precīzas piespēles pēc kārtas iedot vai bumbu apstrādāt, bet starpība starp abām spēlēm bija acīmredzama. Nepalīdzēja pat tas, ka pirmajā spēlē bija gandrīz 3x vairāk sitienu pa vārtiem, vairāk stūra sitienu, vairāk brīdinājumu, bet sanāk kā tajā anekdotē par viltotajām eglīšu mantiņām - izskatās kā īstas, bet sirdi nesilda.