Pēdējo pusotru mēnesi es esmu domājis (daudz vairāk nekā pašam būtu gribējies) kāpēc tā spēle bija tik slikta no abu komandu puses un vienīgais saprātīgais bija abpusējā apzināšanās par pretinieku spēku un tā ietekme uz lēmumiem. Nu un mans sasniegums - divreiz vienā spēlē izraut zaudējumu no uzvaras rokām, ir patiešām iespaidīgs. Maniem fēleriem bez pretinieku faktora, galvenā problēma bija aizrautība – neironiem pārsniedzot ātrumu tie var sakrist nepareizā secībā. Savukārt mazais faktors, kas arī visu spēli padarīja grūtāku, bija jautājumu rādīšanai pāreja no planšetes priekšā uz lielo ekrānu kaut kur tālu – laika sekošana pat palika labāka, bet jautājuma izlasīšanu tas būtiski apgrūtināja. Pirms gada uzvarējām, šogad nē, varbūt būs vēl nākamā reize kaut kad.

Nu un izrādās, ka uz neatbildēto sporta jautājumu derēja arī mana atbilde. Tā gadās.