Šodien interesanti salikās lasīšana pa ceļam uz darbu:
1) sākumā raksts no "Вокруг света" par Ķīnu un kā tā paliek zaļāka, forši, vai ne? Tāds sīkums, ka rakstā fonā ar diezgan pozitīvu attieksmi pieminēta iešana ierindā un brīvprātīgā koku stādīšanas dienu, kurā visiem obligāti jāpiedalās,
2) pēc tam, kad žurnāls beidzās, "Brave New World".

Pat nepieminot uiguru nometnes, cilvēkam ar kaut nelielu iztēli vajadzētu tomēr iedomāties, ka iešana ķīnizācijas virzienā varētu nebūt forša un gaidītās alfas vai betas vietā ar lielu varbūtību vari izrādīties epsilons. Labā ziņa gan, ka vismaz mums ir paveicies un ir sanācis izvilkt otru labāko lozi (manā pasaulē labākā būtu bijusi Rietumeiropa 60.-80. gadi). Jā, mani absolūti neuztrauc klimata pārmaiņas, jo cilvēce ir sasniegusi tādu līmeni, ka var pielāgoties un nodrošināt dzīvi dajebcik cilvēkiem faktiski dajebkur (nu vai vismaz pārvietot uz dzīvei piemērotākiem apgabaliem), bet man nepatīk virzība uz soļošanu ierindā (virziens pat nav svarīgs). Tiesa, ir arī labā ziņa - Māte Daba, resp., vecums parūpēsies, lai man tas īsti netrāpa.