Es jau Civ1 spēlēju līdz raibām acīm. Un Civ3 arī atspēlējos tik daudz, ka mūsdienās varētu teikt, ka žēl, ka nebija tēva, kas atrautu no datora.

Par grūtību - uz Demigod vēl bija interesanti spēlēt, uz augstāku vajadzēja algoritmus un spēle palika kā matemātikas uzdevums - vai tik un tik gājienos paspēšu uzbūvēt tik un tik pilsētu, pirms AI sagrābs visu teritoriju un resursus.

Neticu, ka uz Monarch un Emperor Tev nesanāca Civ3-4, man nešķita pārdabiski tas micromanagement.