Sen neesmu rakstījis par idiotiemfutbolistiem. Iedvesmu guvu no kāda "Barcelona" fana ranta par "Zelta bumbas" iedošanu Modričam - tipa to dod tikai "Real" spēlētājiem, Modričs ir nulle, "Real" visus ir nopirkuši utt. utml. (tā kā man realbarsas un citi makaroņņiki riebjas*, tad Čempionu līgu pēdējos gados 10+ skatos reti, bet "Real" - "Juventus" atbildes spēles pēdējās minūtes redzēju un pendele bija, Bufonu vajadzēja noraidīt, par pārējām lietām gan grūti komentēt**). Par Modriču bija skatīta statistika - tipa nekādu vārtu, piespēļu un citu lietu nav, pasažieris vienvārdsakot. Ar statistiku grūti strīdēties, protams, bet skatoties klātienē ENG - CRO spēli man nācās atzīt, ka viņš ir fakin labs: spēj atņemt/pārtvert, pavilkt uz priekšu vai iedot partnerim, it kā nekas īpašs - paātrinājums, paņemta bumba, padota tālāk, bet rezultātā komanda kustās. Angliski tam visas varētu būt apzīmējums spacing, kas abām komandām spēlējot augstu un rezultātā stipri samazinot laukumu, kur kaut kas notiek, mūsdienīgā futbolā ir kritiski svarīgi. Jā, pieļauju, ka haips ir pārmērīgs un, piemēram, Grīzmans gulēt gāja ar rūgtumu sirdī, tomēr Modričs patiešām ir vispusīgs*** un labs.

* - man riebjas arī pārējie dienvidslāvi, gruzīni, dienvidamerikāņi un citi vēsturiskie rupekļi un simulanti. Mūsdienās visi jau tā dara, bet, kad es augu, tad tomēr atšķirība futbola kultūrā starp ziemeļiem un dienvidiem bija ļoti izteikta.
** - varbūt tas ir pārāk augsts pašvērtējums, bet uzskatu, ka vismaz sportā, es esmu objektīvs - jā, man ļoti subjektīvi patīk/riebjas dažādas lietas, bet attiecībā uz konkrētu notikumu man nav problēmu atzīt bija/nebija sods, aizmugure un līdzīgi neatkarīgi no tā vai man patīk, riebjas vai ir vienaldzīga tā komanda, kurai par labu bija lēmums.
*** - savulaik amizanti bija ManCity rindās vērot vispusīguma antipoda De Jonga spēli - kungfu gan bija gadu vēlāk, bet toreiz Viganā laukumā bija tāds muskuļots traks suns, kurš tur pa vidu skraida, pārtver, atņem, bet pēc tam, pat esot pilnīgi brīvam, atdod bumbu vistuvākajam partnerim, kas gan bija saprātīga rīcība, jo tie pāris mēģinājumi tālākai piespēlei vai bumbas pavilkšanai pašam beidzās ļoti skumīgi.