Futbola brauciens -3

Gandrīz gadus divdesmit, kopš kādā futbola žurnālā par "Ross County" pie sadaļas "Beware of..." izlasīju: "Bitter highland winds and rampant sheep on nearby hills", man bija klusa vēlme tur nokļūt, bet tā kā Dingvola atrodas stipri Skotijas ziemeļos, tad nekad kaut kā nesanāca pa ceļam, bet beidzot izdevās ieplānot.

ziemeļniecisks koks


aitas pilsētas centrā


skumīgs ponijs


čakla kaija


un pa ceļam uz futbolu arī dzīvā mūzika


ne jau tikai visādi aizdomīgi katalāņi ir lieli


un fonā, acīmredzot, ir tie kalni ar niknajām aitām


Ross County - Celtic, kur viesiem neko nevajag, jo jau pirms kāda brīža ir garantēta 1.vieta, savukārt mājiniekiem katrs punkts vērtīgs cīņa par neizkrišanu. Viesi pārāk neispringst, bet tas netraucē pārliecinoši kontrolēt bumbu un pāris reizes tikai pēdējā brīdī mājiniekiem paspēj izsist bumbu pirms noticis kaut kas slikts. Tā arī pa nullēm būtu viss beidzies, ja vien mājinieku vārtsargs nenogulētu ļoti precīzu, bet patālu un ne visai spēcīgu viesu kreisā aizsraga diagonālu sitienu. Otrā puslaikā sākumā pāris pusmomenti mājiniekiem sanāk, bet tad Celtic bumbu pavisam paņem, bet iekrīt aizsardzībā, centrējums, sitiens ar galvu pa augstu trajektoriju un 1:1. Bumbu turpina kontrolē viesi, mājinieki pacietīgi aizsargājas, līdz atkal neizglābj vārtsargs un 1:2. Izskatās, ka viss tā arī varētu beigties, bet tad kopigām pūlēm Celtic aizsargs, Ross Conty pussargs un tiesnesis sastiķē 11m s.s. un 2:2 (vārtsargiem mēdz būt stipri dažādas attiecības ar pendelēm un ir kaudzēm augsta līmeņa vārtsargu, kuri šajā komponentā ir nevarīgi kā mazi bērni; klasisks piemērs 80.-90gados bija Valters Dzenga, no nesanākas vēstures arī tas pats Čehs un Celtic vārtsargs Gordons arī no tās pašas sugas, kas īpaši pārsteidz, zinot, ka par spīti augumam viņš ir pavājš izgājienos, bet stiprā pusē ir atlētiskums/reakcija uz līnijas un tīri teorētiski viņam būtu jābūt labam šajās situācijās).

Pēc šīs spēles sekoja mana vienīgā kultūras programma - lielākās Skotijas viduslaiku pils Urquhart Castle apmeklējums, kura piedevām atrodas Lohnesa ezera krastā. Sen nebiju trāpījies tādā tūristu vietā ar tādiem tūristu pūļiem, bet nu drupas bija un platības ziņā patiešām iespaidīga (un es esmu diezgan Anglijas/Skotijas piļu drupas apskatījis)


ezers, kur kuģīši aizveda milzu baru ar spiedzošiem bērneļiem, arī savā vietā


ūdeņi viļņojas un kaut kur tālāk līst


un kaut kur tur priekšā laba vieta, lai slīcinātos, vienīgi sasodīti ilgi līdz pašai lejai nonākt - 227m dziļuma nav joka lieta


pirkstus Lohnesa ezerā pamērcēju,

briesmoni gan nesatiekot, kas gan nepārsteidz, jo es viņa vietā arī pie šiem pūļiem nerādītos.

Mājupceļā vēl sanāca, pašam par pārsteiguma, atrādāma ainava, fotografējot braucošam autiņam pa logu izbāžot roku ar fotoaparātu,

bet tas jau maliņā, zemāk kartē, Hailands būs kādreiz kārtīgi jāpieķeras pavazāties un pakāpelēties tur.