Futbola brauciens - 1

4 dienās 6 spēles; kopā nobraucot 1940km
Auto tika "nedaudz" apgreidots (arī tāpēc, ka nolēmu tomēr vairs neuzticēties savam senajam cīņu biedram Tomiņam, būs jālaiž pensijā viņu; tiesa arī Volvo iebūvētajā navigācijā savas utis izlīda) un rezultātā braucu nevis ar ierasto mazauto, bet ar šādu Volvo V40 D2


Superdinamikas ar 1.6 dīzeli, protams, nebija, toties dienā, kad ātrums bija līdz 96kmh patēriņš smuki zem 5l/100km un arī tad, kad pārsvarā 120+kmh, patēriņs tikai drusku virs 5.5l/100km, tāpat ādas sēdekļi, lieli riteņi, nu un kopā ar apgūto kruīza kontroli garie pārbraucieni kopumā aizgāja ok.

Pārsteidza ziedošie rapša lauki, nepārsteidza citas ziedošās figņas, mainīgie laika apstākļi un fazāni dažādos agregātstāvokļos.

1.diena
Plāns par spēļu skaitu bija ļoti ambiciozs un to grūtāk izpildāma padraīja arī nepieciešamību tikt prom no Londonas, bet kaut kā tomēr pietiekoši veiksmīgi izdevās, pārkings arī Pīterboro bija perfekts gan piekļuves un parkošanās, gan cenas (1GBP/3h) ziņā un rezultātā paspēju stadionā ievelties minūtes divdesmit pirms spēles, kas nozīmēju, ka paspēju tikt pie stikla ežiem, tradicionālās futboola ēdienreizes (manā gadījumā arī pusdienvakariņas) - pīrāgs+kola, vienīgi nedaudz nokavēju kā pirms spēles divmetrīgs zaķis izklaidēja publiku ar milzīgu sarkanu dildoburkānu.

Pīterboro, kurai neko vairs nevajag, uzņēma Flītvudu, kura pie ļoti labvēlīgas apstākļu sakritības vēl varētu aizķerties aiz automātiskās paaugstināšanās vietas. Pirmais, kas pārsteidza, bija tas, ka uz vienas līnijas tiesāja kundzīte ar izteikti sievišķīgām formām (ok, visdrīzāk gan jau gadus desmit jaunāka un kilogramus desmit vieglāka nekā es), bet viņa nebija kolorītākais personāžs, jo mājiniekiem uzbrukumā bija jauneklis knapi garāks par mani (kaut kur internetā redzamie 1.79m ir pilnīgas muļķības), bet toties kilogramus divdesmit smagāks - bija viena epizode, kad viņš izmantoja savu smago pakaļuzemo smaguma centru, lai izrautos no divu pretinieku apskāvieniem un smuki pa maliņu aizietu, bet pārsvarā bija ļoti amizanti skatīties augstās piespēles viņa virzienā un to kā viņš plosās kaut kur pretienieku aizsargu vēdera augstumā.

Pašai spēlei pirmais puslaiks bija labs piemērs, lai 1) cilvēku, kurš pirmo reizi devies uz futbolu, pārliecinātu, ka tā būs arī pēdējā reize, 2) ārstētu bezmiegu, jo gan laukumā, gan tam apkārt viss notika ļoti slinki un bez entuziasma. Ja, viesi ik pa brīdim drusku uzplaiksnīja, bet kopumā viss bija ļoti skumji un pēc tam, kad pirmā puslaikā vidū viesi no pāris metrime ieripināja bumbu tukšos vārtos, likās, ka kaut kāds 0:5 nepārsteigs, un pirmā gola dvīņu brālis puslaika beigās šo varbūtību pastiprināja. Pārtraukumā, acīmredzot, mājinieki no trenera atrāvās un sāka kustēties, kā rezultātā spēle izlīdzinājās, zināmākais futbolists laukumā Makkeils-Smits rezultātā paliek bīstam un pretuzbrukumā vienus vārtus mājinieki atgūst. Pēc pāris strīdīgām epizodēm nedaudz atdzīvojas arī mājinieku fani, ir pat divas cerīgas epizodes - vienā pēc centrējuma uzbrucējs apsteidz vārtsargu, bet neizdodas ar galvu aizsist viņam garām, savukārt otrā paliek nepieskatīta bumba vārtsarga laukumā, bet neizdodas lāgā līdz tai aizsniegties un akcentēti uzsist.

Otrs pārbraucies arī laika ziņā bija saspringts, piedevām navigators izdomāja, ka labs maršruts ir caur Lesteru, nevis tai apbraukt apkārt, tāpat hoteli atrast nebija ļoti vienkārši, bet 2.5km pastaiga ātrā tempā un nokavējis esmu tikai pirmās divas minūtes.


Bērtonai punktus vajag ļoti, Ipsvičai arī noderētu, līdz ar to abas komandas kustās ņipri, bet labāk izdodas neļaut otrai spēlēt - Makartija trenētajiem viesiem tas defoltais agregātstāvoklis, bet mājiniekiem tomēr bija vairāk spēlējošas komandas reputācija, bet laikam jau neizkrišana ir tik svarīga, ka labāk nesarežģīt, dabūt bumbu tālāk no saviem vārtiem un kaut kā sanākšana priekšā tik kā papildus bonuss un viss liecināja, ka šī varētu būt tipiska 0:0 spēle. Tomēr otrā puslaika sākuma pēc stūra mājinieki ieraida bumbu savos vārtos, pēc tam dikti cenšas, nekas gan īsti nesanāk un, kad minūtes desmit pirms beigām pretuzbrukumā viesi panāk 0:2, izskatās, ka viss beidzies. Te gan izpildās atkal viesi - nevajadzīgs pārkāpus soda laukumā, 11m s.s. un 1:2. Vēl pēc sitiena no metriem astoņpadsmit un rikošeta bumba lido viesu vārtsargam aiz apkakles, bet viņu izglābj pārliknis un nekas vairāk nemainās.