Jā, ideja/morāle tā pati, bet: statuss, apkārtējā vide, motivācija un sods, ēēē, "nedaudz" atšķiras.

Tāpat es saprotu, ka, jā, Borzova stāsts labāk pārdodams divdesmitgadīgajiem jaunekļiem (un tas arī nostrādā, ņemot vērā, ka bez šī stāsta es vēl atceros drusku no kopu teorijas, drusku no matemātiskās loģikas un pavisam krikumus no PASCAL sintakses), tomēr tik ļoti izpušķot principā pārbaudāmu stāstu ir, pirmkārt, muļķīgi un, otrkārt, cik tas ir ētiski?! :-)