Pēc vakardienas muļķīgi izlaistā neizšķirta šodiena devīze bija vienkārša: "Visu vai neko", ar melnajiem jāuzvar pietiekoši spēcīgs meistars un 1) būšu ticis desmitniekā, 2) izpildījis pirmo meistara normu. Atklātne, protams, sicīlene ar 3.Lb5, bet šoreiz esmu gatavs, pārsvarā notiek virves vilkšana, kur es cenšos sarežģīt spēli, bet pretinieks pasausināt, lai var spēlēt bez riska ar nelielu plusu, sekmes mainīgas, spriedze paliek un tad pienāk man šī turnīra izšķirīgais brīdis -



baltie nu pat pagājuši 31. f5 un pēc L:d5 viņiem ļoti ierobežotā laikā (apmēram piecas minūtes palikušas) būtu bijis 1) jāsaprot, ka upuri pieņemt nedrīkst, jo galotnes pēc tam ļoti sliktas, 2) jāsaprot, ko vispār drīkst darīt, jo 32. fg T:b2 izskatās pabriesmīgi, it īpaši tāpēc, ka punktu f7 piesedz laidnis no d5. Pāris gājienus iepriekš biju skatījies sitienu uz d5, bet šeit pasteidzos (ok, sevišķi laika domāt jau gan nebija) un pēc 31. ... Lc8 32. fg baltie paspēja pirmie. Es palieku (rezultāta ziņā gandrīz) bešā - lai arī 23 punkti pie reitinga ir labi, bet ir sajūta, ka esmu pielicis, ka vēl varu pakāpties.

Nākošais turnīrs - "RTU Open" jau augustā. Būs jāspēlē. Un tad arī redzēs.