Cibas derbijs beidzās ar draudzīgu neizšķirtu. Plāns nepareizas (man nevēlamas) atklātnes gadījumā spēlēt bez vikrutasiem ar rezervi un paņemt tad, ja pretinieks pats iedod, izrādījās labs. Tiesa, brīdī, kad pēc nelielas flanga diversijas varēju dabūt pārsvaru biju pārāk noskaņojies uz vienkāršošanos un palaidu izdevību garām, nu un galotnē vienu pozīciju nepareizi novērtēju (it kā bija tas, pēc kā jātiecas ar laidni pret zirgu, bet figviņzinkas man norādījās) un pēc tam iekritu pie viena gājiena uz 40+ minūtēm - saskaitīju dafiga variantus, nu tur neizšķirtu bez figūras un tā, gandrīz tā nospēlēju, bet galu galā tomēr pamanīju, ka pretinieks var neņemt vis laidni, bet gan bandinieku un tad man ir truba, sāku jau satraukāties, bet saņēmos, labi arī, ka laiks bija daudz iekrāts, un atradu stoiku, kur zaudēt bija neiespējami, pēc kā kādi pēdējie desmit gājieni bija lieki.