"Ibrox" sagaidīja ar nokrišņiem un skaidriem mājieniem par kluba orientāciju -

tālāk netrūka arī oranžās krāsas utml. simbolu - "No surrender" un nekas par fenian bastards gan stadionā neizskanēja, jo likumdošana un policijas klātbūtne Skotijā ir daudz skarbāka nekā Anglijā, vienīgi spēles beigās tika nodziedāts "God Save the Queen" un mājupceļā metro jaunieši drusku izpildījās.

"Rangers" bija favorīti un bija skaidrs, ka nekas nevarēs patraucēt bez pārspēlēm atgriezties augstākajā līgā. Pirms spēles programmiņā lasīju mājinieku trenera komentārus par viesiem, viņu disciplīnu, spēles organizāciju utml., bet uztvēru to vairāk kā (pusobligātos) pirmspēles komplimentus, tomēr spēle parādīja, ka viesi patiešām ir organizēts un nepatīkams pretinieks. Mājinieki bumbu kontrolē, Barrie McKay (proper winger un manā skatījumā Man of the Match) savā kreisajā flangā visu laiku saasina, bet tādu 100% momentu nav un pēc tam, kad puslaika vidū pretuzbrukumā viesi iesit (mājinieku vārtsargs atsit bumbu tieši virsū viesu uzbrucējam), mājiniekiem nekas īsti vairāk nesanāk, tomēr puslaika beigās pēc viena no daudzajiem stūra sitieniem vecais zēns Kenny Miller iesit ar galvu un gandrīz 45000 var stadionā atviegloti uzelpot. Otrajā puslaikā mājinieki ātri panāk 3:1 (arī šeit briesmas atnāca no kreisā flanga) un spēle ar to faktiski ir beigusies.